Šodien baušķeniecei Mirdzai Muižniecei ir 75. dzimšanas diena. Mūsu pilsētai piederējis arī viņas māmuļas mūžs, tāpēc var teikt – dzimusi baušķeniece.
Šodien baušķeniecei Mirdzai Muižniecei ir 75. dzimšanas diena. Mūsu pilsētai piederējis arī viņas māmuļas mūžs, tāpēc var teikt – dzimusi baušķeniece.
Nepiepildīts sapnis
Mirdza Muižniece ļoti gribēja kļūt par skolotāju, un, kas zina, varbūt šodien viņu jubilejā sveiktu pulks bijušo audzēkņu. Taču studijas Rīgas Valsts pedagoģiskajā institūtā palika nepabeigtas. «Mana mamma pelnīja tik maz, ka studijas nevarēja atbalstīt. Rīgā man nebija ne kur īsti dzīvot, ne ko ēst, sapratu, ka ilgi tā neizturēšu,» atceras jubilāre.
Tā nu Mirdziņa, kā viņu mīļi joprojām sauc kādreizējā klases biedre, tagad pensionēta skolotāja Elza Lasmane, atgriezusies Bauskā un sākusi strādāt par korektori laikraksta «Bauskas Darbs» redakcijā. 1950. gada 16. septembrī viņa apprecējās ar vidzemnieku Jāni.
Pēc kāzām vīrs nolēmis, ka ģimeni spēj uzturēt un sievai nav jāstrādā. Garlaikoties nav nācies, jo 1951. gada augustā piedzimusi meita Inga. Nu man jāatzīstas, ka šīs jubilejas rindas rakstu par vistuvāko cilvēku – mammu. Man viņai jāpateicas par visu, ko varu un protu, arī par neizmērojamo pacietību, atbalstu un palīdzību, kad tā bijusi nepieciešama.
Prieks par ziediem
Atceros laiku, kad mēs ar mammu reizē «gājām skolā». Strādājot vienā no pirmajiem bērnudārziem Bauskā, viņa neklātienē 1965. gadā pabeidza Rīgas Pedagoģisko skolu. Tomēr darba mūža lielākā daļa, līdz 1985. gadam, Mirdzai Muižniecei pagājusi, strādājot rajona Patērētāju biedrībā. Mamma ilgu laiku bijusi rajona skolotāju kora dalībniece un laikā, kad es jau studēju universitātē, mēs abas sastapāmies uz Dziesmu svētku lielās estrādes.
Par dzīvi šodienas jubilāre negaužas un atzīst, ka viņas izjūtas atbilst dzejnieka Antona Bārdas rindām:
«Kāds prieks, ka saulei/ pateikties vēl varu/ par katru viņas staru, Kas, zeltā vērpdamies,/ man pretī trauc!»
Ar cieņu un mīlestību – INGA MUIŽNIECE
