Gatavojot publikāciju par saimniekošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pielikumam «Vide un mēs», kas laikrakstā «Bauskas Dzīve» bija 15. oktobra numurā, neatbildēti palika vairāki jautājumi.
Cepļu māju saimnieks Imants Baumanis, kas dabas parkā dzīvo un saimnieko jau 30 gadus un viens no pirmajiem šajā apkaimē sāka domāt par tūrisma attīstību, stāstīja, ka Daugavas krasta nogāzē gan viņa īpašumā, gan citviet gobas un ošus masveidā skārusi slimība un tie nokaltuši, tāpat ir ļoti daudz kritušo koku, kas liedz iespēju izstaigāt takas un dažās vietās piekļūt Daugavai, kā arī apdraud cilvēkus. I. Baumanis uzskata, ka tie ir jāizzāģē, taču nav skaidrs, kura iestāde būtu tiesīga dot atļauju šādiem darbiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode skaidro – gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām slimus kokus, ja tie kļuvuši bīstami, ir iespējams nocirst. Atļauju šādiem darbiem pēc zemes īpašnieka lūguma izsniedz vietējā pašvaldība. Ja koki atrodas mežu zemē, jāvēršas Valsts meža dienestā. Ja koks sasniedzis dižkoka apkārtmēru, nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.
I. Baumanis arī stāstīja: «Dabas parka aizsardzības plānā iezīmētas vietas, kur varētu būt skatu laukumi (daži pat savulaik izveidoti), lai baudītu šajā plānā nosauktās un izceltās dabiskās ainavas. Taču dabā var pārliecināties, ka vairākās vietās šo skatu aizsedz saauguši koki un krūmi. Un atkal jautājums – kuram būtu jārūpējas par to, lai tiktu izveidoti plānā minētie skatu laukumi un skatu no tiem neaizsegtu koki, kas lielākoties ir uz privātīpašnieka zemes?
Gita Strode informē, ka ainavu laukumu veidošanā situācija ir līdzīga – pēc īpašnieka iesnieguma situāciju izvērtē pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, ja tas ir uz mežu zemes – arī Valsts meža dienests.
