Nesen «Bauskas Dzīve» uzklausīja stāstu par to, ka vienā no Bauskas veikaliem izdota viltota divu eiro monēta. Latvijas Bankas speciālists atzīst, ka eiro viltojumi Latvijā atrasti maz.
«Esmu madoniete, Bauskā biju ciemos pie paziņām. Nopirku cigoriņu kafiju vienā no pilsētas veikaliem. Pēc tam pa ceļam uz mājām iepirkos Rīgā, kur kasiere pamanīja, ka atlikumā izdotā eiro monēta ir viltota. Vēl domāšu par to, vai doties uz policiju, tomēr vēlējos brīdināt baušķeniekus, ka veikalos var izdot viltojumus,» stāsta piekrāptā pircēja. «Bauskas Dzīve» vaicāja Latvijas Bankai, kā atpazīt viltojumus un ko darīt.
Jāziņo policijai
«Pareizais un labākais veids, kā rīkoties ar aizdomīgu naudu, ir vērsties policijā, jo tas palīdz atklāt viltojumu izplatītājus, izgatavotājus un pasargā pārējo sabiedrību,» teic Kristaps Otersons, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja vietnieks.
Viņš pauž viedokli, ka eiro monētas ir drošas un viegli atpazīstamas. Katram nominālam ir atšķirīgs izmērs un apmales rievojums. Viena eiro monētai smalks rievojums mijas ar gludu virsmu, bet divu eiro monētai ir vēl smalkāks rievojums ar uzrakstu. Dažādu valstu izlaistajām naudaszīmēm tas atšķiras. Uz Latvijas monētām rakstīts «Dievs, svētī Latviju», vārdi atdalīti ar trim zvaigznēm.
Viena un divu eiro monētas ir bimetāla: viena eiro gredzens ir dzeltens un vidus no balta metāla, divu eiro monētām – otrādi. Viltotāji šādi monētas mēdz veidot, vidum uzklājot vieglu folijas kārtu, ko cilvēks, pārbaudot monētu, var viegli konstatēt. Vienu un divu eiro monētu vidus ir viegli magnētisks, tātad kasieris aizdomīgu monētu var pārbaudīt ar mazu magnētiņu, piemēram, tādu, ar ko piestiprina papīru pie tāfeles. Metāls, kas veido monētas gredzenu, nav magnētisks.
Arī 10, 20 un 50 centu materiāls «ziemeļu zelts» ir unikāls, to izmanto tikai monētu gatavošanai. Ar eiro banknošu un monētu izskatu un drošības pazīmēm ļoti ērti var iepazīties mājaslapā http://www.jaunas-euro-banknotes.eu/Eiro-monētas/Eiro-monētas/Kopīgās-puses/€1
Noziedznieki nesnauž
Latvijas Bankas speciālists uzsver, ka līdz ar eiro ieviešanu viltojumu daudzums ir ievērojami samazinājies. Valsts policijas dati liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā Latvijā atklāts aptuveni trīs simtos mērāms viltotu eiro naudaszīmju – banknošu un monētu – skaits.
Kā prognozēts, īpaši mazinājusies monētu viltošana. 2013. gadā atklāja ap 40 tūkstošiem viltojumu. Eirozonas dati liecina, ka iespēja saņemt viltotu eiro naudaszīmi ir neliela – viltota var izrādīties viena no 30 tūkstoš banknotēm un viena no 567 tūkstošiem monētu. Tomēr visdrošāk pret viltojumiem pasargāt sevi var katrs pats, pazīstot naudu.
Latvijas sabiedrība ir labi informēta par naudaszīmju drošību, daudzi iedzīvotāji pārzina svarīgākās pretviltošanas pazīmes, uzskata K. Otersons. «Taču tas nenozīmē, ka noziedznieki snauž un piesardzība ir lieka gan centrālajām bankām un tiesībsargājošām iestādēm, gan naudas lietotājiem. Kā zināms, eiro banknošu drošība tiek pastiprināta, un šoruden nāks klajā otrā jaunās sērijas banknote – desmit eiro. Eirosistēma, arī Latvijas Banka, jau sākusi informēt sabiedrību par jauno banknošu dizainu un drošību, atgādinot, ka nauda ir jāpazīst – tikai tā var sevi pasargāt no viltojumiem,» stāsta Latvijas Bankas speciālists.
