Mājas vārds. Tradicionāla dzīvesveida mantotāji.
Mājas vārds. Tradicionāla dzīvesveida mantotāji
Trīs brāļi savu īpašumu – Īslīces pagasta “Lielstrukus” – sadalīja līdzīgās daļās. Ēkā, kas būvēta 20. gadsimta sākumā, tagad dzīvo mantinieki.
Dāvināts īpašums
Kopš 1992. gada, kad ēkas un zeme nokļuva likumīgo īpašnieku rīcībā, “Lielstrukos” dzīvo un zemnieku saimniecību vada Skaidrīte Šķērse un viņas meita Dace Puiķe. Skaidrīte ir pensionēta sēklkopības agronome. Zemnieku saimniecība specializējas lopkopībā un audzē graudaugus.
Mantotās mājas vēsturi zina visi Šķēršu dzimtas locekļi. Ne reizi vien to ir nācies stāstīt arī Skaidrītei. Ar nama pagātni viņa laipni iepazīstina “Bauskas Dzīvi”: “Mans vīratēvs Jānis Šķērsis Bermonta laikā dienēja Latvijas armijas sanitārajā daļā. Viņš nekaroja, bet bija viens no medicīniskā personāla virsniekiem. Kad beidzās karš, Jānim Šķērsim Latvijas valdība par nopelniem piešķīra “Lielstruku” pusmuižas daļu – zemi un ēkas. Tas notika 1922. gadā, kad valstī nacionalizēja muižas. Jānim bija dēli – Edgars, Uldis un Elmārs. Līdz padomju okupācijai visa ģimene šeit dzīvoja. Lai gan no izsūtīšanas Šķēršiem izdevās izvairīties, pēc Otrā pasaules kara mājas divas trešdaļas tika nacionalizētas, iemitinot svešus cilvēkus, kas ieradās toreizējā sovhozā “Īslīce” kā lēts darbaspēks.”
Laukos vajag izturību
Kad Skaidrīte apprecējās ar Edgaru, dzimtas īpašumā nebija vietas, kur palikt, tāpēc viņi dzīvoja citur. Vīramātei pašas namā bija atstātas divas nelielas istabiņas un virtuve. Kaimiņi periodiski mainījās, un viņiem piemita vienas dienas saimnieka attieksme. Deviņdesmito gadu sākumā uz mantojumu pieteicās visi trīs likumīgie īpašnieki, kas tagad jau ir aizsaulē.
Skaidrīte nav īsti pārliecināta, vai Šķēršu dzimtas visjaunākā paaudze izvēlēsies turpināt saimniekošanas tradīcijas. Viņa atklāj: “Man ir pilnīgi skaidrs, ka viens mazdēls laukos nepaliks – viņš jau tagad ir personība ar plašu domāšanu un ambīcijām. Varbūt otrs mazdēliņš izvēlēsies dzīvot un strādāt laukos, lai gan īsti pārliecināta neesmu.”
Izvirza svarīgus mērķus
Savulaik “Lielstruki” bija plaša, glīti iekopta sēta. Skaidrītei Šķērsei ir žēl skaistās koka klēts, kas pirms daudziem gadiem gāja bojā ugunsgrēkā. “Tā bija divstāvu būve ar dēļu griestiem, grīdām, apcirkņiem – klasiska 20. gadsimta sākuma klēts. Nu ir palikušas tikai drupas,” teic līdzīpašniece.
Pamatīga, kārtīgu amatnieku būvēta ir arī dzīvojamā māja. Mantinieki ir ielikuši logus, durvis, veikuši kosmētisko remontu, bet ēkas fasādes atjaunošana pagaidām ir atlikta. Skaidrīte Šķērse un Dace Puiķe par galveno uzskata zemnieku saimniecības attīstīšanu, kamēr ir pieejama Eiropas struktūrfondu nauda. Iesaistoties programmā par standartu sasniegšanu piena lopkopībā, ir nopirkts jauns piena dzesētājs, kūtī ierīkota lopu dzirdināšanas sistēma, iekārtota tā dēvētā “piena istaba”. Skaidrīte spriež: “Šiem projektiem ir viena vaina – pārāk īsi realizācijas termiņi. Es tikko paguvu “ielēkt” standartu programmā un esmu apmierināta. Mēs cītīgi sekojam piedāvājumiem un cenšamies izmantot iespējas. Atbalsta programmas un projekti zemniekiem ir liels atspaids.”
Pagājušā gadsimta zīmes ir vērojamas ne vien “Lielstruku” dzīvojamās ēkas arhitektūrā, bet arī dārzā, kur aug neredzēti varena goba. Skaidrīte lēš, ka visticamāk tā ir iestādīta mājas celtniecības laikā vairāk nekā pirms 100 gadiem. Dabas objekts ieinteresēja Jelgavas reģionālās vides pārvaldes vecāko inspektoru Aivaru Legzdiņu. Viņš izmērīja koku un secināja, ka pietrūkst 18 centimetru, lai to iekļautu dižkoku reģistrā. “Lielstruku” gobas apkārtmērs tagad ir četri metri un 82 centimetri. Kokam ir skaists vainags un iespaidīgs augstums.
