JĀNIS RĀZNA ir 6. Saeimas deputāts. Dzimis 1947. gada 31. oktobrī Jēkabpils rajona Rubeņu pagastā.
JĀNIS RĀZNA ir 6. Saeimas deputāts. Dzimis 1947. gada 31. oktobrī Jēkabpils rajona Rubeņu pagastā. Mācījies Kaldabruņas pamatskolā, Bebrenes vidusskolā un Bebrenes veterinārajā tehnikumā. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvis veterinārārsta specialitāti. Septiņdesmitajos gados strādājis Codes kolhozā par vetārstu, no 1980. līdz 1986. gadam vadījis Vecumnieku padomju saimniecību. Bijis Atmodas laika rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, vēlāk Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas direktors. Ievēlēts par rajona Padomes deputātu. Kopš 1995. gada rudens – 6. Saeimas deputāts.
Jānis Rāzna 5. maijā izstājās no Demokrātiskās partijas «Saimnieks» un kļuva par neatkarīgu deputātu, kā arī par… «Bauskas Dzīves» nedēļas cilvēku.
Jūsuprāt, kāpēc tauta nemīl savus politiķus?
– Situācija, kādā tā ir nonākusi, spiež politiķus nemīlēt. Vairākumam pašu un biznesa intereses ir galvenās. Ja tā nebūtu, daudz vairāk kopēja labuma nonāktu tautas rokās, nevis dažu biznesmeņu kabatās, un mēs visi dzīvotu par 20 – 30 procentiem labāk. Ja ievērojāt hokeja līdzjutējus Šveicē, tad varat iedomāties, cik katram jaunajam cilvēkam izmaksā kaut viena uzturēšanās diena šajā valstī. Bet daži to var atļauties.
Kā kļuvāt par politiķi, riskējot iekļūt nemīlamo pulkā?
– Tas notika aiz dusmām. Biju iestājies Demokrātiskajā partijā, kas vēlāk apvienojās ar «Saimnieku» un ieguva jaunu nosaukumu, bet nu arī citu idejisko virzību. 6. Saeimas vēlēšanās man piedāvāja vietu DP «Saimnieks» sarakstā. Bija dusmas uz toreizējo valdību: cita pēc citas bankrotēja bankas, daudzi bija izmisumā. Naivi cerēju, ka varēšu «tiesāt» vainīgos. Kā viss notika, zina vēlētāji. Baņķieri vēl arvien nav sodu saņēmuši…
Vai uz deputātu varētu attiecināt teicienu: arī viens ir karotājs?
– Jā. Ja viņš ir aktīvs, gudrs, kādā atsevišķā jautājumā stiprs, tad plenārsēdē var pārliecināt mainīt attiecīgās komisijas priekšlikumus.
Jums tas ir izdevies?
– Deputāta smagākais darbs ir komisijās. Mani ierosinājumi ir guvuši ievērību, izstrādājot vai papildinot likumus par zemi, dzīvokļu privatizāciju un citus. Darbojos Tautsaimniecības un Revīzijas komisijā, vadu Centrālo zemes komisiju, kas ir no Saeimas neatkarīga. Zemes lietas ir ļoti smagas – gan politiski, gan ekonomiski, kā arī gluži cilvēciskā ziņā.
Izstāšanās no «Saimnieka» ir ārkārtējs gadījums. Kā to vērtēja partijas vadība un kā jūs komentētu Ziedoņa Čevera izteikumu – pēc aiziešanas no partijas vadītāja amata paust patiesību par oponentiem?
– Manuprāt, Čevers nevietā un nelaikā prasa atbalstu savai partijai, tāpat kā savulaik Krasts to prasīja Saeimai. Domāju, ka 6. jūnijā partijas kongress neatbalstīs Čevera vēlmi. Kaut gan – ko var zināt. Protams, Čeveram kā bijušajam iekšlietu ministram ir ko teikt par vienu otru politiķi. Lēmums par izstāšanos no partijas neradās vienā dienā, tas bija ilgāku pārdomu rezultāts. Manu iesniegumu frakcija uzņēma mierīgi, neviens nav neko pārmetis. Savu lēmumu pamatoju īsi: man nav pieņemama «Saimnieka» politika.
Tātad Ziedoņa Čevera «gājieniem» varētu būt kāds stratēģisks mērķis, nevis viņa rakstura īpatnību izpausme?
– Politiķi izsakās gan šā, gan tā, lai par viņiem runātu, pievērstu uzmanību, neaizmirstu, jo tuvojas taču vēlēšanas.
Arī Andra Saulīša paziņojums par «Saimnieka» frakcijas piesolītajiem tūkstoš dolāriem?
– Arī tas. Neticu, ka šāds darījums būtu nopietni piedāvāts. Nebija nozīmes pirms balsojuma par uzticību Krasta valdībai nopirkt pāris balsu.
Ejot uz plenārsēdi 30. aprīlī, jau bijāt izlēmis, ka balsosit par Krasta valdību?
– Jā. Frakcijā bija izrunāti dažādi varianti. Palika pie pēdējā – vispār nebalsot. Tas nozīmēja – šo valdību neatbalstīt. «Saimnieks» cerēja uz vienošanos ar «Latvijas ceļu», izstumjot no koalīcijas «tēvzemiešus». Biju pārliecināts, ka jaunu valdību šajā Saeimā vairs izveidot nebūs iespējams, un šādā situācijā ļoti nozīmīgs bija atbalsts Krastam.
..bet bija taču ļoti spēcīga personība – Andris Šķēle. Kāpēc viņu nogāza ar «atklātu» paņēmienu?
– Šķēlem izdevās saturēt trīs lielās partijas, kas veidoja valdību, un to atbalstīja vairāk nekā 70 deputātu Saeimā. Viņš varēja justies drošs. Politiķi sāka domāt, kas notiks, ja bezpartijiskais premjers mēnešus trīs pirms vēlēšanām piesliesies kādai no trim partijām. Tā nepārprotami gūtu plusus vēlētāju vērtējumā. Tagad var secināt, ka pirmā kļūda tika pieļauta, Šķēli apstiprinot par premjeru, otrā – ka nelaikā atlaida.
Kā zināms, Andris Šķēle neko nav zaudējis. Viņa partija jau guvusi tautas atbalstu.
– Domāju, būs problēmas. Ja salasītos viduvējības, Šķēle būtu noteicējs. Bet viņš to nepieļaus. Viņa komandā ir spējīgi un gudri cilvēki. Arī mērķi cēli. Svarīgi, kādus līdzekļus Šķēle izvēlēsies to sasniegšanai. Ja lietas labā spēs atturēties no autoritārisma, būs labi. Šķēlem ir jāmainās!
Andris Šķēle daudz runā par morāli. Cik deputātu Saeimā, jūsuprāt, strādā nesavtīgi valsts un tautas labā?
– Tādu ir 30 līdz 40 procentu. Bet viņi nav viegli pamanāmi. Tādi ir «tēvzemiešos», arī «Saimniekā» daži atradīsies, no «zemsaviešiem» noteikti Kārlis Druva, vēl bijušie «ceļinieki» Jānis Lagzdiņš, Dzintars Ābiķis, arī Imants Liepa no Tautas kustības «Latvijai» un citi.
Saeimā jūtaties kā politiķis, kā zemnieks vai gluži vienkārši viens no simta?
– Kaut ko jau esmu ieguvis arī kā politiķis. Bet es neprotu laipot, esmu pārāk tiešs, šādas īpašības politiķim neder. Septiņdesmit procentu esmu zemnieks, trīsdesmit – politiķis. Tagad man ir jāizšķiras: vai eju kādā partijā, t. i., politikā, vai palieku pie zemes. Skatos, kā viss pavērsīsies, vēlēšanām tuvojoties, vai redzēšu savu vietu. Ilgi aizkavēties politikā arī nevar, jo pamazām daudz kas aizmirstas no lauku darbos apgūtā.
Pusi pasaules satricināja marta notikumi Latvijā. Kā tos vērtējat jūs?
– Esmu pārliecināts, ka šīs aktivitātes saistās ar Rubika atbrīvošanu no apcietinājuma. Viss bija smalki izplānots vienam mērķim: gatavošanās 7. Saeimas vēlēšanām, kurā labi iederētos Latvijas negatīvā tēla radīšana. Rubiks cenšas sevi pierādīt un atriebties. Jo tālāk, jo grūtāk būs to izdarīt. Tāpēc viņš strādā ar maksimāliem «apgriezieniem», lai nepieļautu, ka arī nākamā valdība būtu nacionāla. Par leģionāriem. Protams, vajadzīga diena, kad viņi piemin savus cīņu biedrus. To varētu saukt par Latvijas karavīru atceres dienu, jo ne vienā ģimenē vien liktenis bija lēmis savus dēlus atdot gan vienai, gan otrai okupācijas varai. Par vēlu sākām diskutēt, nebija skaidras nostājas ne valdībai, ne prezidentam.
Arvien vēl esam padomju laikā iedzīto baiļu varā. Skatāmies atpakaļ, ko citi teiks. Varbūt tam ir pamats, un «krievu tanki» nav nemaz tik nereāli.
– Esam jau pārāk tālu atrāvušies. Latvijā ir ienācis ārzemju kapitāls, Baltijas valstu un ASV hartai arī ir sava nozīme. Neticu, ka visu krievu cilvēku nostāja te un Krievijā ir tik naidīga, kā to izrāda politiķi, kuri grib novērst uzmanību no nesakārtotības pašu lielvalstī.
Zinot, ka jau rīt (saruna notika 10. maijā – D. Z.) dosities ceļā uz Dāniju un Norvēģiju pēc Ziemeļvalstu padomes ielūguma, jautāšu: kā jūs atslēdzaties no, jūtams, nogurdinošā darba Saeimā?
– Vislabāk atpūšos paša celtajā pirtī pie Lielupes. Pēc tās nedēļas garumā ilgojos visvairāk. Somijā ir četri miljoni iedzīvotāju un katrai ģimenei – pa pirtij. Ja pie mums tā būtu, mediķiem pietrūktu darba.
Atliek novēlēt: ik nedēļas nogalē – vieglu garu!
Kā jūs vērtējat Jāņa Rāznas nepaklausību šķietami monolītai Demokrātiskajai partijai «Saimnieks» un izstāšanos no tās?
Ārija Gaile, Lauksaimniecības darbinieku arodu biedrības rajona komitejas priekšsēdētāja: «Jānis Rāzna ir balsojis pēc sirdsapziņas, un ne reizi vien, nedomājot par sekām. Es viņa rīcību atbalstu.»
Jānis Ulnicāns, Mežotnes internātvidusskolas un lauksaimniecības skolas direktors: «Pagājušajās vēlēšanās es balsoju par šo partiju, jo tās sarakstā bija četri deputāta kandidāti, kurus pazinu. Vairs neesmu «Saimnieka» piekritējs. Situācijā, kāda bija radusies valstī, bija jābalso par Krasta valdību. Jāņa Rāznas soli atzīstu par pareizu.»
Jānis Beķeris, valsts Saulaines lauksaimniecības tehnikuma direktors: «Jāņa Rāznas rīcību vērtēju pozitīvi. Sākumā pats simpatizēju «Saimniekam», bet, vērtējot, kas ir noticis, simpātijas ir zudušas.»
