Publiskajā
telpā aktualizējies jautājums par pašvaldību izdoto laikrakstu darbības
leģitimitāti. Šoreiz mediju nozares un atsevišķu pašvaldību pārstāvju
viedokļu sadursmei ir praktiskāka ievirze, jo laikraksts «Bauskas Dzīve»
ir paudis gatavību tiesas ceļā panākt savu likumīgo interešu ievērošanu
diskusijā ar Iecavas novada domi, kura gan dotē sava informatīvā
laikraksta iznākšanu, gan līdztekus par dempinga cenām laikrakstu tirgo
un pārdod reklāmas laukumus, tādējādi kropļojot mediju tirgu un godīgu
konkurenci.
Lai arī pašvaldību darbinieki nemitīgi nāk klajā ar
demagoģisku tēzi, ka mēs prasām slēgt pašvaldību izdevumus, mēs
apliecinām – to neesam pauduši, mūsu prasība skaidra: beigt degradēt
mediju tirgu un vārda brīvību Latvijā.
Svarīgākais – priekšstāvju paveiktais
Ilggadējam
Iecavas novada domes priekšsēdētājam Jānim Pelsim acīmredzot šāda
notikumu virzība nešķiet pareiza. Viņš vērsies Valsts policijā ar lūgumu
izvērtēt, vai «Bauskas Dzīves» rīcībā nav saskatāmas izspiešanas
pazīmes, un sākt attiecīgu kriminālprocesu. Iecavas mērs š. g. 17. martā
Iecavas pašvaldības interneta vietnē un arī drukātajā izdevumā
publicējis atklātu vēstuli «Kurš iegūs, ja pašvaldībām aizliegs izdot
laikrakstus?».
Atbilstīgi Jāņa Pelša viedoklim, tieši pašvaldībām,
nevis no tām neatkarīgiem medijiem, būtu jābūt sabiedrības informēšanas
pīlāram, jo «privātajiem medijiem (…) raksturīgi publicēt tendenciozi
atlasītu, vienpusīgu informāciju vai dezinformāciju». Ja nebūtu
pašvaldību veidotu preses izdevumu, «iedzīvotāji nesaņemtu informāciju
par savu priekšstāvju mērķiem un paveikto».
Vajadzētu valstiskāku attieksmi
Jānis
Pelsis ir Iecavas pašvaldības vadītājs kopš 1987. gada. Par nopelniem
Latvijas valsts labā 2012. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa
kavalieri. Es nešaubos, ka Jānis Pelsis ir cienījams Iecavas un visas
Latvijas patriots, kurš savu darba mūžu godam veltījis Iecavas un
iecavnieku labā. Tālab es aicinu Jāni Pelsi paskatīties uz problēmu
plašāk. Valstiskāk, kā to pienāktos darīt Triju Zvaigžņu ordeņa
kavalierim.
Ko nozīmē Latvijas Republikas Satversmē garantētā vārda
brīvība? Ko nozīmē preses brīvība? Vai tā ir brīvība pašvaldību
vadītājiem sava novada nodokļu ienākumus izlietot, piegādājot saviem
vēlētājiem pašvaldības administratīvajā aparātā tapušus laikrakstus, ar
šādu rīcību graujot neatkarīgu mediju pastāvēšanas ekonomisko pamatu?
Apskaužama uzticība
Mums
kaimiņos ir valsts, kuras vadība arī uzskata, ka tās iedzīvotājiem nav
nepieciešama «negatīva» informācija par šajā valstī notiekošo, un tādēļ
visi plašsaziņas līdzekļi būtu jāvada un jākontrolē valsts vadībai. Un
rezultāti ir spīdoši – pārliecinošs šīs valsts iedzīvotāju vairākums
atbalsta tās prezidentu Vladimiru Putinu visos viņa lēmumos. Un ar
apskaužamu uzticību pārvēl viņu amatā no viena termiņa uz otru. Līdzīgi
kā Iecavas un dažu citu Latvijas administratīvo teritoriju iedzīvotāji
pārvēl savus priekšstāvjus.
«Kurš iegūs, ja pašvaldībām aizliegs
izdot laikrakstus?» retoriski jautā Jānis Pelsis. Viņaprāt, šeit nav
runa par preses brīvību un neatkarīgu mediju pastāvēšanu, tās esot tikai
«rūpes par privāto mediju – komersantu peļņu».
Vai tiešām – peļņu?
Katrs
pats var publiskajās datubāzēs novērtēt, vai privātie mediji gūst
peļņu. Piemēram, manis pārstāvētais uzņēmums SIA «RPD», kas ir 51%
«Bauskas Dzīves» kapitāldaļu īpašnieks un izdod reģionālos laikrakstus
arī citos Latvijas novados, 2014. gadā cietis ap 155 tūkst. eiro
zaudējumus. Šādu finanšu rezultātu lielā mērā radījusi pašvaldību
laikrakstu darbība, piedāvājot iedzīvotājiem pēc izskata līdzīgu
produktu kā mēs, tikai bez maksas vai par dempinga cenu.
Lai gan ir
zaudējumi, 2014. gadā esam papildinājuši valsts budžetu ar nodokļu
maksājumiem vairāk nekā 220 tūkst. eiro apmērā. Varbūt tieši šī mūsu
maksātā nodokļu nauda tiek izlietota, lai novadu pašvaldības drukātu
savus preses izdevumus, tādējādi atņemot mums darbu, iespēju turpināt
izdevējdarbību un spēju maksāt nodokļus, kā arī saglabāt vārda brīvību
valstī?
Nav līdzvērtīgu tirgus nosacījumu
Es patiešām
ticu, ka laikraksta «Iecavas Ziņas» redakcija dara savu darbu no sirds,
avīzes veidošanā vispirms domā par iecavniekiem un viņu vajadzībām. Taču
es neticu, ka «Iecavas Ziņu» vadība neapzinās, ka ar savu darbību viņi
grauj reklāmas un mediju tirgu un mediju vidi. Iecavniekiem patīk viņu
laikraksts, un viņi ir neizpratnē, kāpēc «Bauskas Dzīve» šādi vēršas
pret, viņuprāt, konkurentiem. Tomēr mēs neesam konkurenti. Diemžēl
pašvaldību finansēto izdevumu «industrija» sabiedrisko domu jau ir
novedusi tiktāl, ka cilvēki tos uzskata par tādiem pašiem konkurējošiem
medijiem kā citi. «Bauskas Dzīve» savu saimniecību uztur pati, iztiku
gūstot no reklāmas, abonēšanas un mazumtirdzniecības ieņēmumiem.
«Iecavas Ziņas» tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas. Mēs esam
gatavi konkurēt ar jebkuru laikrakstu Iecavā vai citur, bet ar
vienlīdzīgiem tirgus nosacījumiem.
Ko Triju Zvaigžņu ordeņa
kavalieris Jānis Pelsis novēl Latvijas neatkarīgajiem medijiem?
Izskatās, ka to iznīcināšanu. Šāds iznākums nodrošinātu labas iespējas
esošajiem domju priekšsēdētājiem tikt atkārtoti pārvēlētiem, jo viņu
vēlētāji būs labi informēti «par savu priekšstāvju mērķiem un paveikto»,
bet nebūs neviena, kas norāda uz viņu nedarbiem. Tas arī ļoti
atgādinātu situāciju 1987. gadā, kad Jānis Pelsis sāka strādāt Iecavas
ciemata padomē par izpildkomitejas priekšsēdētāju.
Pienākums nodrošināt preses brīvību
Daba
nemīl tukšumu. Ja neatkarīgie reģionu mediji ar Latvijas valsts
vadītāju gādību iznīks, vietu aizpildīs kas cits. Kremļa dāsni finansēto
propagandas mediju ietekme Latvijā jau ir pietiekami liela, īpaši
Latgalē. Vai mūsu valsts politika, pieļaujot pašvaldību laikrakstu
izdošanu, nevirza mūs uz situāciju, kad par «tirgus daļu» Latvijas
cilvēku prātos konkurēs vairs tikai «Sputņik», «Russia Today» un daži
jūsmīgi vietējo vietvaru kontrolēti «mediji»?
Šis vairs nav jautājums
tikai Iecavas domes vadītājam, to es uzdodu mūsu valsts augstākajām
amatpersonām. Valsts pienākums ir nodrošināt preses brīvību. Mēs gadiem
esam virinājuši dažādu ministriju, iestāžu un institūciju durvis,
mēģinot risināt situāciju pārrunu veidā. Tas nav nesis rezultātus. Man
ir prieks, ka mums nesavtīgu atbalstu sniedz gan žurnālistu
profesionālās organizācijas, gan juristu cunftes pārstāvji. Mēs domājam
par risinājuma meklēšanu tiesā, lai izbeigtu šo netaisno situāciju.
Kopīgiem spēkiem mēs palīdzēsim mūsu valstij atrast veidu, kā nodrošināt
preses brīvības principu ievērošanu.
