l Senākās zināmās kapuvietas Bauskas rajonā attiecas uz laika posmu pirms aptuveni 2500 – 3500 gadiem.
l Senākās zināmās kapuvietas Bauskas rajonā attiecas uz laika posmu pirms aptuveni 2500 – 3500 gadiem. No tiem te varētu minēt Jumpravmuižas, Kugrēnu, Ziedoņskolas, Pūpolu un Lejaskroga kapulaukus.
l Vēlākos laikos kapsētu skaits mūsu rajonā ir palielinājies, zināmas 34 viduslaiku kapsētas.
l Katrā līdz 18. gadsimta beigām uzceltajā baznīcā bija izmūrētas kapenes dižciltīgajiem, ap baznīcu atradās vienkāršo ļaužu kapavietas.
l Atsevišķas kapsētas tika veidotas dažādām reliģiskām konfesijām, Zemgalē izplatītas ir arī vienas dzimtas piederīgajiem domātas kapsētas.
l Skaistkalne ir viena no retajām vietām Latvijā, kur ir saglabājusies gandrīz neizpostīta ebreju kapsēta.
Kapeņu stāstiņi
1812. gadā Napoleona pakļautībā esošā Prūšu korpusa kareivji Iecavas baznīcā esot uzlauzuši kapu velves un izvilkuši no turienes miroņus. Kādu īpaši gara auguma nelaiķi tie iestatījuši baznīcas durvīs kā sargu.
Kapu apgānīšanas gadījumi nebija retums arī padomju okupācijas gados, kad īpaši cieta baronu kapenes – kā jau «šķiras ienaidnieki». Brunavas pagasta Budbergas muižas baronu kapličas mumificētie miroņi, piemēram, 50. gados tikuši gan pakārti ar elektriskajām baterijām acu vietās, gan iemesti piena cisternās. Par šādiem «jociņiem» padomju varas pārstāvji īpaši nedusmojušies…
