Vasaras saulgriežu neatņemama sastāvdaļa ir no savvaļas augiem veidoti ziedu pušķi un vainagi. Lai nenodarītu pāri dabai un savai materiālajai labklājībai, jāatceras, ka retiem un aizsargājamiem augiem jāpaliek tur, kur tie aug.
Ar acīm vai caur fotoobjektīvu apbrīnojamu augu saraksts apstiprināts Ministru kabineta noteikumu Nr. 396 «Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu» 6. pantā. Pašlaik tajā ir 228 īpaši aizsargājami ziedaugi un paparžaugi.
Iemesli, kāpēc tie iekļauti šajā sarakstā, ir dažādi. Savvaļas orhidejām Latvijas skarbajos ziemeļu apstākļos no sēklas, kas ir putekļa lielumā, līdz ziedošam augam paiet gandrīz 20 gadi. Lai arī auga vienā pogaļā nobriest līdz 18000 sēklu un kopumā tās skaitāmas miljonos, līdz ziedēšanai izaug vien daži augi. Tiem nepieciešams noteikts augsnes ķīmiskais sastāvs, īpašas mikroskopiskas sēnes, nemainīgs gruntsūdens līmenis un augšanas vietu apsaimniekošanas veids. Šo augu pārstādīšana ir bezjēdzīga, jo puķu dārziņos būtu jānodrošina savvaļas apstākļiem identiska vide.
Citiem augiem nav tik garš attīstības cikls, toties pēdējā laikā ļoti strauji samazinās augšanai piemērotu vietu platības vai arī šo dzīvotņu Latvijā ir ļoti maz. Bezdelīgactiņām nepieciešamas kaļķainas, mitras vietas ar skraju un zemu augāju. Viens no krāšņākajiem savvaļas augiem Latvijā – jumstiņu gladiola – aug palieņu un piejūras pļavās, skrajos krūmājos, mežmalās, terašu pļavās. Zemeņu āboliņam tīk mitras vai mēreni sausas piejūras pļavas, ezeru vai upju grīvu tuvums.
Aizsargājamie ziedaugi, kurus cilvēki varētu vēlēties plūkt un pīt vainagos, ir kādas 30 – 40 no 228 sugām. Lielā kosa krāšņumā nevar sacensties ar kādu no Latvijā savvaļā augošajām orhidejām. Zilgano jeb divkrāsu kārklu vispār diez vai kādam ienāks prātā pīt vainagā. Ja veidotu visu laiku populārāko plūkto aizsargājamo augu sarakstu, pirmajā vietā, visticamāk, būtu smaržīgā naktsvijole. Tai droši vien sekotu dzegužpirkstītes un dzegužpuķes.
Pēdējos gados cilvēku attieksme uzlabojusies –, veicot pārbaudes, daudzi pārdevēji atzinuši, ka zina, kurus augus nedrīkst tirgot. Pērn tikai vienā vietā konstatēti zāļu pušķi ar dzegužpuķēm.
Pirms ejat pļavā plūkt ziedus, pārliecinieties, vai tās īpašniekam vai apsaimniekotājam nav iebildumu pret šādu rīcību.
Līgo un Jāņu svētku ziedu pušķīšu veidošanai un vainagu pīšanai dabas retumu vietā itin labi var izmantot plaši izplatītus ziedaugus – sarkano āboliņu, pīpenes, madaras, smilgas, gandrenes un citus Latvijas laukos un mežmalās atrodamus augus, kas nav aizsargājami. Arī pret tiem jāizturas iespējami saudzīgi – nevajag plēst ar visām saknēm vai noplūkt vienīgo ziedu pļavā. Der atcerēties arī par savu veselību – nav jāplūc nepazīstami augi, jo var gadīties, ka tie ir indīgi.
Atsvaidzināt atmiņā reto un aizsargājamo augu izskatu var, aplūkojot Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē publicēto bukletu «Mīli ar acīm», plakātu «Priecāsimies ar acīm!», fotogaleriju «Aizsargājamie augi» vai Nacionālā botāniskā dārza interneta vietnes sadaļu «Aizsargājamie augi». Indīgo augu atpazīšanai var noderēt Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vietnes sadaļa «Latvijas indīgie augi un sēnes».
Daudzinot Līgas un Jāņus un baudot vasaras krāšņumu, par jumstiņu gladiolu burvīgo skaistumu un naktsvijoļu reibinošo smaržu priecāsimies, vērojot tās dabā!
UZZIŅAI
Ja pamanāt tirgojam retos un aizsargājamos augus, par pārkāpumiem, lūdzu, zvaniet uz Dabas aizsardzības pārvaldi pa tālruni 67509545.
Aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana un dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma. Likumdošanā noteiktie sodi ir bargi: fiziskajām personām – no 70 līdz 700 eiro, juridiskajām personām – no 140 līdz 1400 eiro.
