Aitkope Daiga Maceša dzīvo gan Rīgā, gan Bauskas novadā. Lūdzot pastāstīt par šo laiku, «Bauskas Dzīve» vaicāja, vai aitām kažoki nav cauri slapji izlijuši.
– Kažoki aitām pielīst, bet tad arī izžūst. Dzīvnieki māk sadzīvot ar šādu laiku, jo nav jau auksti.
Uzskatu, ka vaimanas par šī gada it kā nenormālo rudeni ir stipri pārspīlētas. Norises dabā cikliski atkārtojas. Atceros, ka ir bijuši gan šādi lietaini rudeņi, gan sausi un saulaini. Dažu gadu ap šo laiku jau sniegs ir snidzis, bet tagad temperatūra pakāpusies krietni virs desmit grādiem.
Čīkstētājiem varu ieteikt – paskatieties apkārt! Kļavu lapas dzeltē, ainava iekrāsojas rudenim raksturīgajos toņos. Par drēgnumu runājot, vajag rosīties, kustēties, tad nebūs ne auksti, ne slapji. Mums taču ir drēbes – lietus jakas, zābaki, varam saģērbties un baudīt šo laiku.
Vērojot notiekošo, saprotu, ka Latgalē lietavas ir nodarījušas pārāk lielu skādi, bet mums, zemgaliešiem, nevajadzētu sūdzēties. Kas laikus un rosīgi strādāja, visus darbus varēja padarīt. Mums varbūt ir cita nelaime – vajag vairāk un vēl, un vēl. Tad pēkšņi lielsaimnieks attopas, ka visus laukus nespēj apkopt, ka strādniekus nevar atrast.
Braukājot pa pasauli, esmu novērojusi, ka ļoti daudz kur laukos sāk atteikties no milzīgām saimniecībām. Populārāks kļūst ģimenes formāts – neliela saimniecība, desmit lopu, kurus pašu spēkiem apkopj. Tas veicina kaimiņu draudzīgu savstarpējo sadzīvošanu, mazās saimniecībās var piedāvāt vairāk darba apkārtējiem nekā milzu plantācijās. Līdz ar to cilvēkiem nevajag braukt projām no laukiem.
Bet par lielo politiku negribas domāt, tā var sabojāt tikai omu. Man šodien (red. – 16. oktobrī) ir vārdadiena, iesāku to svinēt jau vakar. Pēdējā laikā lielas izdarības mani nesaista. Daudz vērtīgāka ir buča uz vaiga no mīļa cilvēka, jubilejas pīrāgi siltā istabā pie pavarda. Šādu tuvinieku mīlestību novērtēju visaugstāk un to novēlu arī visiem pārējiem – dzīvot bez pārspīlējumiem un baudīt to, kas mums apkārt.
