Pagājušajā nedēļā Bauskā trīs dienas notika seminārs, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas – alkoholu un narkotikas.
Pagājušajā nedēļā Bauskā trīs dienas notika seminārs, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas – alkoholu un narkotikas. Diemžēl palīdzība nepieciešama ne tikai viņiem, bet arī vietējai sabiedrībai. Mums nāksies apjēgt, ka šādi cilvēki ir nevis kaut kur tālu, bet līdzās un, patīk vai nepatīk, vajadzēs mēģināt sadzīvot.
Uz mūsu mazo pilsētu semināra dienās bija atbraukuši lieliski speciālisti, bet viņus klausījās neliels skaits cilvēku. Pirmās dienas pusdienlaikā Narkoloģijas centra nodaļas vadītāja Ināra Vārpa atzina, ka viņa jūtoties nedaudz neērti, jo tērējusi visu dienu, lai uzrunātu dažus klausītājus. Nevar jau nevienu piespiest nākt mācīties, viņa skumji bilda. Bet man šķiet, ka vietējās autoritātes nenovērtēja iespēju, kāda viņiem bija dota, turklāt pilnīgi bez maksas, piedevām vēl nodrošinot lieliskas pusdienas un kafijas pauzes.
Šis bija seminārs speciālistiem, nevis kuram katram, tā skaidroja Inta Baltgalve, Bauskas Domes sociālās palīdzības dienesta vadītāja. Vēl viņa uzsvēra, ka ar šo projektu, ko finansē Norvēģijas valdība, Bauskas Dome strādājusi divus gadus. Tad nu galīgi nesaprotu, kāpēc divos gados netika apzināts to cilvēku loks, kuri ar atkarīgo kontingentu strādā un kurus nepieciešams izglītot. Kāpēc, piemēram, nepiedalījās neviens no policijas?
Ir jārunā, cik lietderīgi tiek izmantota projektiem piešķirtā nauda un vai ir jābrīnās, ka mums to nelabprāt uztic? Patiesībā būtu derējis, lai seminārā Bauskā piedalās kāds finansētājas – Norvēģijas valdības – pārstāvis, kurš sniegtu vērtējumu – vai tiešām bija vajadzīgs tā tērēties…
Turpinot par to pašu, pastāstīšu, kā kopā ar kolēģi Diānu Eglīti nedēļā pirms 8. Saeimas vēlēšanām nokļuvām Briselē. Sabiedrisko attiecību firma «Consensus» realizēja Eiropas Savienības finansētu projektu žurnālistu izglītošanā. Augusta sākumā bija iespēja Eiropas Integrācijas birojā apgūt, kā internetā sameklēt un izmantot par ES pieejamo informāciju.
Uz bezmaksas mācībām bija aicināts ikviens reģionālās preses žurnālists, kurš zina angļu valodu. Taču nākas vien atzīt, arī mūsu kolēģu interese nebija pārāk liela. Rajonu laikrakstu žurnālisti diemžēl nav īpaši naski uz svešvalodu mācīšanos.
Projekta finansējums būtu ļāvis pēc šīm mācībām trim cilvēkiem nedēļu pavadīt Briselē, turp dodoties ar lidmašīnu. Taču firmas «Consensus» projektu koordinatores Gunda Ignatāne un Gunta Misāne izrēķināja, ka, braucot ar mikroautobusu, šis ceļojums būs pieejams desmit cilvēkiem. Mūsu vizīte ES institūcijās Briselē bija ļoti precīzi saplānota, uzzinājām un redzējām daudz. Tāpēc gribu beigt ar viedokli, ka jāskaita ne tikai tā nauda, kas ir mūsu pašu makā, bet arī tā, kura mums tiek uzticēta.
