– Es jūtu gandarījumu par pavadīto nedēļu. Paveicu iekavēto un atklāju sev nozīmīgas lietas. Darbu un domu sastrēguma dēļ nokļuvu slimnīcā. Protams, uzdevu sev jautājumu, kāpēc tā?
– Es jūtu gandarījumu par pavadīto nedēļu. Paveicu iekavēto un atklāju sev nozīmīgas lietas. Darbu un domu sastrēguma dēļ nokļuvu slimnīcā. Protams, uzdevu sev jautājumu, kāpēc tā? Saprotu, ka tas nav nekas neizdziedināms un es tikšu ar to galā. Tā man bija laba mācība, ka jārūpējas par sevi. Mēs esam pieraduši risināt ārējas lietas, taču jāsāk ar sevi, vistuvāko attiecību sakārtošanu, tad nokārtojas viss pārējais. Turklāt pašiem sev jāatbild uz jautājumu: ja es dodu kaut ko citiem, ko es sagaidu?
Vai man palīdzēs tie, kuriem es palīdzu? Vai es pat negaidu atlīdzību? Vai es nenodaru otram pāri, palīdzot viņam atrisināt problēmas, tādējādi atņemot viņam spēku pašam tikt ar to galā?
Savas slimības un daudz kā cita dēļ, ko esmu piedzīvojusi, es gluži vienkārši saprotu cilvēkus, kuriem jāsadzīvo ar pēkšņām un nemaināmām lietām.
Mans darbs saistās ar runāšanu, tāpēc labprāt vakaros ravēju zemenes pie tēva Gailīšos, veicot kaut ko praktisku. Pērn papildināju zemeņu šķirnes. Tagad gaidu, kad viena no tām ziedēs rozā ziediem. Daudz laika veltīju zemeņu kopšanai un mēslošanai. Rušināšanās pa zemi sniedz atpūtu un liek aizmirst problēmas. Rītos un pusdienlaikos kopā ar Labradoras retrīveru Argo gāju pastaigā gar upi. Argo atradis draugu Reksi. Es dzīvoju Bērzkalnos.
Izdevās aizbraukt uz Mežotnes zirgu staļļiem un doties izjādē ar zirgu. Tā ir mana pašterapija. Zirga mugurā jūtu, kas notiek ar mani. Turklāt tad var redzēt tādas vietas Mežotnes pils apkārtnē, kuras kājām neizstaigātu. Tikpat svarīga man ir dziedāšana. Apmeklēju individuālas dziedāšanas nodarbības pie Baibas Paozolas.
