ARTŪRS GULBIS Bauskā svētdien, 1. decembrī, iedegs pirmo Adventes svecīti un kopā ar saviem mīļajiem svinēs 80 gadu jubileju.
ARTŪRS GULBIS Bauskā svētdien, 1. decembrī, iedegs pirmo Adventes svecīti un kopā ar saviem mīļajiem svinēs 80 gadu jubileju.
Artūrs gribētu svētku vakaru ieskandināt ar trompetes spēli, taču, mītot dzīvoklī, jāprot sadzīvot ar kaimiņiem. «Dažkārt pat paveru skapja durvis – lai tik skaļi neskanētu, tur paspēlēju,» smej jubilārs.
Ciemos nākšot brāļi, māsa, meita Baiba un dēls Aldis ar ģimenēm, sievas radi. «Parunāsim, varēšu atkal atcerēties jaunībā piedzīvoto,» tā A. Gulbis. Arī ar «Bauskas Dzīvi» gaviļnieks dalījās atmiņās. Daudz grūtību viņam nācies pārvarēt Sibīrijā. Artūrs, māsa un mamma izsūtīti uz Omskas apgabalu. Tur viņš nodzīvojis septiņus gadus, gadījušies arī kuriozi.
«Mani trīs reizes gandrīz iesēdināja cietumā. Reiz domāja, ka esmu vainīgs ērzeļa nāvē. Iepriekšējā dienā ar viņu tiku strādājis, pēc tam daudz iedevu ēst, un nākamajā dienā viņš guļ miris! Mani brīdināja, ka likšot uz septiņiem gadiem cietumā. Vēl nakti vajadzēja pie lopu bedres sēdēt un sargāt, lai vilki nenāk klāt un neapēd nabagu. Tie staigā apkārt un gaudo, domāju, ka tik man neuzkrīt. Pienāca rīts, ieradās zirgu puisis, nodīrāja ērzeli. Secināja, ka nāvē vainojama smagā darbā sažuvusī sirds, nevis pārēšanās, un man cietums gāja secen,» atceras Artūrs.
Labi bijis tas, ka, dzīvojot mājās, viņš apguvis daudz iemaņu. Varējis labi nopelnīt, gan strādājot ar traktoru, gan pūšot tauri.
Artūrs stāstīja, kā viņš, vecākiem nezinot, nopircis altu: «Tad bija vācu laiki un altu varēja nopirkt par 16 kilogramiem speķa. Nočiepu pāris kilogramu un vedu uz Rīgu. Taču tur somas pārbaudīja un speķi aizliedza ievest. Sameloju, ka braucu uz mācībām, jo portfelī apkārt speķim biju salicis grāmatas. Trīs reizes speķi vedot un to pārdodot, tiku pie sava instrumenta.» Bauskā Artūrs ir daudz spēlējis pūtēju orķestros. Arī tagad dažreiz svētkos viņš tiek aicināts piebiedroties Bauskas mūzikas skolas pūtēju orķestrim.
Dzīvesbiedrei Ilgai, ar kuru laulībā nodzīvoti 38 gadi, ļoti patīk, kā vīrs muzicē. Tikai pašmācības ceļā viņš apguvis trompetes spēli.
Laulāto draugu Ilga ļoti slavē: «Viņš man ir viss, ja tik kas ir vajadzīgs, mudīgi iet uz veikalu. Aiz «Kundziņkroga» dēlam Aldim ir zeme, tur viņam patīk saimniekot, nesen saskaldīja visu malku. Apbrīnoju, kā tādos gados viņam vēl pietiek spēka braukt ar velosipēdu.»
