Pēc vairāk nekā 1700 sabiedrisku vietu un infrastruktūras objektu pārbaudes Zemgalē konstatēts, ka tikai 83 no tiem ir piemēroti cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar bērniem ratiņos.
Vietas apsekoja invalīdu un viņu draugu apvienība «Apeirons» un biedrība «Babyroom». Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un vecākiem ar bērniem ratiņos vien piektā daļa no visiem apskatītajiem objektiem ir pieejami vai dēvējami par draudzīgiem. Visbiežāk negatīvā prakse atklājās lauku apvidos.
Realitātē nedarbojas
Projekta eksperti Zemgalē pavadīja vairākas dienas, apskatot sabiedriskas vietas un infrastruktūras objektus lielākajās reģiona pilsētās un ciematos – Vecumniekos, Iecavā, Bauskā, Ķekavā, Baldonē, Elejā, Bikstos, Aucē, Bēnē, Tērvetē, Dobelē, Jelgavā, kā arī citās apdzīvotās vietās.
Pēc apskatītā kā labās prakses piemērus izcēla Tērvetes dabas parku, Auces novada kultūras namu, Jelgavas sociālo lietu pārvaldi un bāriņtiesu un mūspusē vienīgo objektu – Rīgas Motormuzeja Bauskas filiāli.
«Apeirona» un «Babyroom» pārstāvji vērtēja sabiedrisko ēku uzbrauktuvju stāvumu, ieejas durvju platumu, tāpat arī citus svarīgus kritērijus, kas ietekmē gan invalīdu, gan jauno vecāku dzīvi, piemēram, labierīcību, liftu un elektrisko pacēlāju pieejamību.
«Būvējot vai renovējot sabiedriskās ēkas, vides pieejamības jautājumam nepievērš pietiekamu uzmanību,» uzskata projekta koordinators Juris Pabērzs. Daudzi objekti ir tikai formāli sasniedzami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jo realitātē automātiskais pacēlājs nestrādā un uzbrauktuve ir pārāk stāva, lai pa to pārvietotos ar ratiņkrēslu, tā pētījumā secinājis J. Pabērzs.
Biežāk – māmiņas
Tehnikas muzeju Bauskā sāka labiekārtot, kad tas nonāca Ceļu satiksmes drošības direkcijas pakļautībā. Pēc rekonstrukcijas ir paplašinātas un uzlabotas telpas kā muzejam, tā arī izglītošanas pasākumiem, tiek labiekārtota apkārtne. Rīgas Motormuzeja rekonstruēto filiāli Bauskā atklāja 2011. gada vasarā. Kopš tā laika tā ir ērti pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecākiem ar bērniem ratiņos.
Muzeja pārstāvis Māris Bērziņš stāsta, ka pagājušajā mēnesī ekspozīcijas skatīja 2000 apmeklētāju. To vidū arī cilvēki, kas izmanto ratiņiem paredzēto uzbrauktuvi. M. Bērziņš atklāj, ka biežāk – vidēji trīs dienā – tās ir māmiņas ar bērnu ratiņiem. Motormuzeja darbinieks piebilst, ka nereti ekskursijās uz muzeju brauc cilvēki ar invaliditāti no biedrības «Apeirons».
Pie muzeja ieejas ir izveidotas četras invalīdu stāvvietas un plata, lēzena uzbrauktuve, arī durvis ir atbilstīga izmēra. Vienīgi ēkā nav lifta, kas atvieglotu nokļūšanu otrajā stāvā, kur izveidota izstāžu zāle. Tādējādi cilvēki ratiņkrēslos var apskatīt vien pirmajā stāvā eksponēto tehniku. «Mēs cenšamies iet pretī un palīdzēt, cik vien ir mūsu iespējās. Ja nepieciešams, varam atvērt sāna ieejas, pa kurām parasti iebrauc ekspozīcijas automobiļi,» piebilst muzeja darbinieks.
Kopdarba rezultāts
Vērtējot Zemgales sabiedrisko vietu pieejamību jaunajiem vecākiem, eksperti norāda, ka vispiemērotākās ir kafejnīcas un lielveikali. «Ir patīkami atrasties vietā, kur esi gaidīts ne tikai tu, bet arī mazulis. Tāda, piemēram, ir kafejnīca «Sombrero» Iecavā vai Tērvetes dabas parka kafejnīca «Lutausis», kur ir padomāts gan par rotaļu stūrīti bērniem, gan pārtinamo galdiņu un veselīgu ēdienkarti bērniem,» secina trīs bērnu māmiņa un biedrības «Babyroom» pārstāve Laura Bluša.
Zemgales reģiona vides pieejamības apsekošanas tūres laikā projekta dalībnieki tikās kā ar vietējo pašvaldību pārstāvjiem, tā iedzīvotājiem, tādējādi apzinot tās vietas, kurām, pēc vietējo iedzīvotāju domām, būtu jāpievērš uzmanība. Sarunās atklājies, ka lielākās grūtības jaunajām māmiņām sagādā ikdienišķi sīkumi – divpus veramās ieejas durvis, dubultās durvis un peļķes uz ielām, kas izveidojas pie trotuāru nobrauktuvēm pēc lietus.
Pozitīvu piemēru, kā vidi padarīt pieejamāku, rāda Jelgavas pilsētas pašvaldība, tā uzskata ergoterapeite un pašvaldības sociālo lietu pārvaldes speciāliste Ināra Kurča. Viņa stāsta, ka pilsētas dome katru gadu uzlabo infrastruktūru, labiekārto pašvaldības īpašumā esošos publiskos objektus un veic vides pieejamības monitoringu. Balstoties uz rezultātiem, tiek izstrādātas rekomendācijas ēku īpašniekiem un sabiedrisko vietu apsaimniekotājiem, lai palīdzētu identificēt un novērst trūkumus. «Visām sabiedrības grupām pieejama vide ir plānveidīga pašvaldības un privātuzņēmēju darba rezultāts,» uzskata I. Kurča.
UZZIŅAI
Balstoties uz veiktajām pārbaudēm, vasaras beigās tiks izveidota pirmā vides pieejamības mobilā aplikācija «Mapeirons».
Tajā būs apkopotas dažādas vietas Latvijā, kuras ir pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslā un vecākiem ar bērnu ratiņiem.
Mobilā aplikācija būs latviešu, angļu, krievu, spāņu un kataloniešu valodā gan «Android», gan «iOS» lietotājiem.
