Cilvēki mēdz būt neiecietīgi pret citu vajadzībām, vakarrīt intervijā Latvijas Radio atzina Valsts tiesībsargs Romāns Apsītis, runājot par seksuālo minoritāšu paredzēto gājienu Rīgā.
Cilvēki mēdz būt neiecietīgi pret citu vajadzībām, vakarrīt intervijā Latvijas Radio atzina Valsts tiesībsargs Romāns Apsītis, runājot par seksuālo minoritāšu paredzēto gājienu Rīgā. Pat neapspriežot tik specifisku tematu, secinu, ka Latvijas valsts ir neiecietīga pret ļoti daudzu cilvēku vajadzībām.
Eiropas Parlamenta deputāts dakteris Georgs Andrejevs 26. maijā tam pievērsa uzmanību ar rezolūciju “Par cīņu pret vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā”.
Tajā pausta neizpratne par kvotām (ierobežots daudzums) Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Tā pieļauj diskrimināciju pat vienas diagnozes ietvaros – citam pacientam kompensē zāles, citam atsaka, jo kvotas beigušās. Šoziem Latvijā ar retu vēža formu slima sieviete pat tiesājās ar Veselības ministriju, lai panāktu, ka viņai nodrošina vajadzīgos medikamentus.
Šonedēļ tikos ar pensionētu skolotāju, kura vairs nevar izlasīt pat avīzi. Uz valsts apmaksātu kataraktas operāciju viņa gaida jau divus gadus. Kāda cita līdz šim aktīvi dzīvojusi baušķeniece šopavasar skaita katru savu soli. Sāp! Pirms trim gadiem viņa iestājās rindā uz ceļgala locītavas protezēšanu un uzzināja, ka valsts finansējums būs jāgaida 12 gadu. Uzskaites sistēma kārtējo reizi mainās, un, sazinoties ar norādīto slimnīcu, pensionāre uzzināja, ka par 1500 latiem varot uz operāciju braukt kaut vai rīt. Vai no pensijas tādu summu var sakrāt? Lūk, tādu padomu nesniedz Georgs Andrejevs.
