Atnācis septembris ar nu jau tradicionālajām Eiropas kultūras mantojuma dienām. Šī gada tēma mūsu valstī ir «Latvijas lauku kultūrvēsturiskā ainava».
Atnācis septembris ar nu jau tradicionālajām Eiropas kultūras mantojuma dienām.
Šī gada tēma mūsu valstī ir «Latvijas lauku kultūrvēsturiskā ainava». Tā ir komplicēta, pie mums nepietiekami analizēta un tik bezgalīga, cik bezgalīga var būt dabas un cilvēka mijiedarbība. Tomēr tās ietvaros mums ir iespēja pievērst uzmanību un, iespējams, arī pašiem lepoties ar tām Zemgales ainavas pērlēm, kas atrodas mūsu rajonā, – Lielupes kultūrvēsturisko ainavu, Rundāles pils ansambli, Skaistkalnes pagasta vēsturisko centru un dzejnieka Plūdoņa mājām «Lejeniekiem».
Par kultūrvēsturiskās ainavas atslēgu tiek uzskatīti trīs vārdi «Dievs. Daba. Darbs». Auglīgais līdzenums Lielupes, Mūsas un Mēmeles krastos, kurā mēs dzīvojam, ir kā radīts šo triju komponentu harmonijai. Tās meklējumi mūs vispirms aizvedīs uz Lielupes augšteces krastiem kultūrvēsturiski un ainaviski bagātākajā apvidū.
Vides un arhitektūras vienotība
Muižu veidošanās un attīstības process atstājis vēl samanāmas pēdas Bornsmindē. Šī muiža ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas vairāku gadsimtu garumā no 15. gadsimta beigām līdz 1920. gadam atradās vienas dzimtas fon Šepingu īpašumā. Līdz mūsu dienām daļēji saglabājusies vecā muižas kungu māja, kas būvēta 16. gadsimta beigās kā viena no pirmajām nocietinātajām pilīm Latvijā. 18. gadsimtā tika uzbūvēta jaunā kungu māja, kura gan piedzīvoja vairākas pārbūves 19. gadsimtā, līdz ieguva mums pazīstamo neogotisko veidolu. 18. gadsimta 60. gados uzbūvētas divas kalpu mājas abās pusēs pagalmam, tā veidojot jaunu simetrisku, noslēgtu parādes pagalmu un respektējot arī iepriekšējo gadsimtu apbūvi – veco kungu māju un klēti. Aiz pils, Lielupes krastā, 19. gadsimta sākumā ierīkots ainavu parks, kas joprojām ir skaista pastaigu vieta. No parka pāri Lielupei paveras skats uz romantisko Jumpravmuižas parku ar mākslīgajām pilsdrupām un klinšaino krastu. Tas arī ir svarīgākais, kas saglabājies no kādreizējās muižas, un, tāpat kā Bornsmindes muižas parks, veidots 19. gadsimta sākumā. Apbrīnas vērta ir abu muižu ansambļu izcilā ainaviskā vienotība, par ko jāpateicas dabiskajai videi un 19. gadsimta sākuma romantiskajai noskaņai, kas ietekmējušas īpašniekus.
Barokālā ainava Rundālē
Dodoties atkal lejup pa labo krastu, vēlreiz nonāksim Mežotnē – kādreizējā firstu Līvenu muižas ansamblī. Mežotnes pils, kas celta 1797. – 1802. gadā, ir viens no skaistākajiem klasicisma pieminekļiem Latvijā, bet ainavu parks Lielupes krastā ir ne tikai brīnumaini skaists, bet arī rūpīgi kopts. Arī pārējais muižas ansambļa izvietojums plānots pārdomāti un vizuāli izteiksmīgi papildina Lielupes labā krasta ainavu.
Atkāpjoties no Lielupes un mēģinot izsekot kultūrvēsturiskās ainavas attīstībai caur dažādiem laikmetiem, nonāksim ilgstoši un rūpīgi atjaunotajā barokālajā ainavā – Rundāles pils ansamblī. Visiem labi zināms, ka Kurzemes hercoga E. J. Bīrona vasaras rezidence ir spožākais baroka un rokoko piemineklis Latvijā. Ikviens zina arhitekta F. B. Rastrelli vārdu un sajūsminās par greznajiem interjeriem. Var tikai apbrīnot īpašnieka drosmīgo vēlmi un arhitekta ieceri izveidot iespaidīgu baroka pils ansam- bli vienmuļajā Zemgales līdzenumā.
Skaistkalnes dominante – baznīca
Skaistkalne ir vēl viena vieta, kurā ainavas studijas būs bagātas ar pārsteigumiem un atklājumiem. Latvijas pierobežas pagasts Mēmeles krastā ir leģendām apvīts un kultūrvēsturiski bagāts neparastās dabas un vēstures dēļ. Ainavas dominante – varenā katoļu baznīca, kuru 1692. gadā šeit uzcēla Jezuītu ordenis, – ir gan izcils baroka arhitektūras piemineklis, gan joprojām katoļticības centrs Zemgalē. Pati baznīca kara vētrās zaudējusi savus augstos torņus, kas to padarīja vēl majestātiskāku un vēl tālāk saredzamu. Pēc nostāstiem, torņu smailes bijušas tik augstas, ka maldinājušas pat jūras braucējus. Neatņemama baznīcas ansambļa sastāvdaļa ir klostera ēka.
Otra izteiksmīgākā Skaistkalnes kultūrvēsturiskās ainavas daļa ir muižas komplekss – 20. gadsimta sākumā Liepājas arhitekta M. Berči projektētā atturīgā kungu māja ar parku otrā pusē Mēmelei, tagad Lietuvas pusē, saimniecības ēkas, mūra tiltiņi un ūdensdzirnavas. Baznīca un muižas komplekss bija par pamatu arī turpmākai ciemata attīstībai. Tā omulīgais kolorīts joprojām saglabājies 20. gadsimta sākuma un 20. – 30. gada dzīvojamā apbūvē, ko kādreiz izteiksmīgi papildināja arī sinagoga un robežpārejas punkts.
Visumā pilnīgajā lauku kultūrvēsturiskās ainavas raksturojumā trūkst vēl kāda posma, bez kura nav iedomājami Zemgales lauki – tradicionālās un aizmirstībā grimstošās lauku sētas. Ceraukstes pagasta «Lejenieki» ir lauku sēta, kurā dzimis, audzis un strādājis viens no romantiskākajiem latviešu dzejniekiem – Plūdons. Gleznainā daba – Mēmele, strauti un gravas, simtgadīgi koki, mežs un lauki – un tās iedvesmotā dzeja vēlreiz apliecina cilvēka spēju un vajadzību dzīvot saskaņā ar dabu.
M. PUTNIŅA, Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore
