Vairākas Bauskas rajona un Latvijas zemnieku saimniecības varētu droši pārvietot uz jebkuru pasaules malu, un tās izskatītos brīnišķīgi.
Vairākas Bauskas rajona un Latvijas zemnieku saimniecības varētu droši pārvietot uz jebkuru pasaules malu, un tās izskatītos brīnišķīgi.
Tādu secinājumu pēc ciemošanās dzimtenē izdarī- ja Linda Hardi (dzimusi Skroma) un viņas vīrs fermeris Džims, kuri dzīvo un strādā Amerikā, Montānas štatā.
Labs «ieraugs»
Arī «Bauskas Dzīve» bija laipni aicināta tikties ar tālumniekiem un ieklausīties viņu atziņās par it kā divu nesalīdzināmu, bet vienlaikus tomēr blakus liekamu valstu lauksaimniecību.
Viesojoties Latvijā, Hardi ģimene aplūkoja Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Kuldīgas un Jēkabpils rajona zemnieku laukus. Ciemiņus pavadīja vetārsts Jānis Bite, kura dzimtā puse, tāpat kā Lindai, ir Slate Jēkabpils rajonā. L. Hardi sacīja: «Mēs redzējām, ka Latvijā ir labi zemkopības piemēri – «Mūrniekos» pie Raimonda Kazbuķa, pie 70 gadu vecā vīra (Ivans Muravjovs Rundāles pagastā – M. O.), arī zemkopības ministra laukos, daktera Bites laukos.» Viesi saskatījuši, ka mūsdienīgā tehnoloģija, ko izmanto zemnieki, ir labs «ieraugs» attīstībai.
Aitām nav savu mītņu
Latvijas saimniekošanas mērogiem ir grūti iztēloties desmit tūkstoš aitu lielu ganāmpulku. Linda stāstīja: «Pavasarī sākam iepirkt 70 mārciņu smagus jērus. Tos audzējam aplokos un pakāpeniski palielinām dzīvnieku skaitu līdz desmit tūkstošiem. No novembra aitas piegādā gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Dzīvniekus ved ar speciālām automašīnām, 360 aitu izvieto trīs stāvos. Līdz tuvākajai kautuvei ir vairāk nekā 1000 kilometru.»
Milzu ganāmpulku apkopj Džims Hardi ar vienu palīgu (?!). Fermeru vidējais vecums ASV ir 52 gadi. Hardi ģimenes dēls, kurš studējis un ieguvis skolotāja profesiju, pirms pieciem gadiem atgriezies uz laukiem. Divatā ar tēvu viņi spēj paveikt ļoti daudz.
Montānas štatā ziemas turas aukstas, bet aitām slēgtu mītņu nav. Džims asprātīgi izgudrojis, kā dzīvniekiem nodrošināt labvēlīgākus apstākļus. Mēslus sastumj lielās kaudzēs, pārklāj ar salmiem. Organiskajām vielām sadaloties, rodas siltums un dzīvnieki, guļot uz kaudzēm, patērē mazāk enerģijas sevis sasildīšanai.
«Pelnījumi iet uz leju»
Hardi ģimene nenoklusē, ka arī vienā no modernākajām pasaules valstīm – ASV –, ir fermeri, kuriem darbs sokas, ir neveiksminieki. Linda stāstīja: «Amerikā visu ko var atrast. Visu ko. Brīnišķīgu ražu un pat nabadzību. Ir tādi cilvēki, kas pamatīgi strādā, ir pavisam vienaldzīgi. Bet fermeriem pelnījumi iet uz leju.»
Džims skaidroja, ka saražoto lauksaimniecības produkciju pārdod par cenām, kādas bija pirms pieciem, desmit gadiem. Taču fermeru izdevumi ir palielinājušies, gadā vidēji par 5 līdz 15 procentiem. Degvielas cena, piemēram, salīdzinājumā ar pagājušo gadu gandrīz dubultojusies. Par kviešiem nevar iegūt peļņu, jo to audzēšana nenosedz pašizmaksu. Hardi fermai izdevīgākās nozares ir aitkopība un cukurbiešu audzēšana. Saldo sakņu ražība sasniedz 45 līdz 50 tonnu no hektāra, cukura saturs virs 16 procentiem, labos gados – pat 18. Domājot par augu sekas uzlabošanu, audzē vēl vairākas citas kultūras. Arī ekonomiskais aspekts nav maznozīmīgs, jo cenas un pieprasījums var būt svārstīgs.
Pastāv tās fermas, kas paplašinās uz izputējušo fermu rēķina. Daudz politiķu pat nezinot, ko fermeri dara, jo viņi aizstāv valsts rūpniecisko rajonu intereses.
Brīvais tirgus ir sarežģīts
Džims Hardi uzskata, ka brīvās tirdzniecības metodes iedragā ASV lauksaimniecības produkcijas tirgu. «Jūtam, mūsu valsts kļūst par tādu vietu, kur visi var ievest savus produktus. Atrod iespējas apiet likumus. Kaut arī cukura ievešanā noteikti ierobežojumi, taču pāri robežai pamanās piegādāt melases sīrupu, kuru pārstrādā cukurā,» tā Dž. Hardi.
Hardi ģimene regulāri ņem īstermiņa kredītus (trīs miljonus dolāru gadā). Procentu apmēru nosaka vairāki apstākļi: fermera slava, kādām vajadzībām aizdevumu ņem, zemes vērtība. Montānas štatā ir specializētas bankas, kas dod kredītus lauksaimniekiem.
Attieksme pret dzīvi un saimniekošanu
Amerikas fermera veselīgo humoru raksturo Džima stāstīta epizode. Ģimenes strīdā pielemj – jāšķiras. Vīrs Džeks piekrīt. Vienīgais lūgums sievai – lai atstāj džipu un pilnu bāku benzīna! Visu pārējo (fermu, zemi, sējumus, ganāmpulku, bankas kredītparādus un problēmas) – atdod sievai.
Fakti
Hardi ģimenes ferma atrodas ASV ziemeļos, netālu no Kanādas robežas.
Apsaimnieko 1700 hektāru zemes, 30 procentu no tās rentē.
Zemei nepieciešama apūdeņošana, hektāra vērtība – 2500 līdz 3500 dolāru. Zemes vērtība ir garants kredītiem.
Audzē kviešus, miežus, cukurbietes, soju, kartupeļus, kukurūzu, lucernu.
Sezonā nobaro desmit tūkstoš aitu.
Galvenās un ienesīgākās nozares – cukurbietes un aitkopība.
