Saprotams, katram var būt savs skatījums uz mediķiem, bet mani uztrauc nereti dzirdētie noniecinošie vārdi par Bauskas slimnīcu.
Saprotams, katram var būt savs skatījums uz mediķiem, bet mani uztrauc nereti dzirdētie noniecinošie vārdi par Bauskas slimnīcu. Februārī man bija nepieciešama staru terapija, nokļuvu Gaiļezera slimnīcas radioloģijas nodaļā. Kā zināms, starošanai ir blakusparādības, nenovēršami ir arī audu bojājumi. Bauskas ārsti ieteica iegādāties īpašus plāksterus, kas bija ļoti iedarbīgi. Jā gan, tie maksāja dārgi, bet nedzirdēju, ka Rīgas dakteri kādam tos būtu ieteikuši. Pavisam skopas bija arī cita veida rekomendācijas. Vai ārstam tiešām ir tik sarežģīti paskaidrot, kā pacientiem šajā periodā sadzīvot ar dažādām likstām? Satraucošs bija arī fakts, ka nodaļā, kurā ārstējos Rīgā, neatradās neviena asinsspiediena mērāmā aparāta.
Pēc starošanas cikla atgriezos mājās, bet sarežģījumu dēļ atkal nokļuvu Bauskas slimnīcā. Tikai pēc operācijas aptvēru, kas ar mani varēja notikt. Pateicoties dakterim Armandam Pilickim, kurš novērtēja komplicēto situāciju un izsauca papildspēkus no Rīgas, mana ārstēšana bija veiksmīga. Atveseļošanās virzījās lēnām, bet Bauskā es jutu gluži citādu attieksmi. Uzmanīgi un gādīgi bija ārsti, māsiņas, viss personāls. Sirsnīgs paldies visam intensīvās terapijas un ķirurģijas nodaļas kolektīvam!
Mana ārstēšanās vēl turpinās. Regulāri jādodas uz dienas stacionāru, un atkal jūtu visa diagnostikas nodaļas kolektīva labvēlību. Šķiet, daktere Maruta Priedīte katram slimniekam spēj veltīt mīļumu.
Iespējams, kādam galvaspilsētas klīnikās ir veicies labāk, bet mani glābēji tomēr ir Bauskas ārsti. Viņu vidū arī mana ģimenes ārste Inese Zaderņuka. Mīļš paldies jums visiem!