Lieldienas ar olu kaujām un citiem prieka brīžiem, 4. maijs ar baltiem galdautiem un Mātes diena. Tik daudz jauku svētku! Šogad
4. maiju ierosināts svinēt kā balto galdautu dienu. Mans rosinājums būtu saukt to par balto dienu, jo šie svētki mūsu tautai ir balti kā atdzimšana.
Vecsaules saieta namā bija koncerts. Jaukas dziesmas dziedāja koris «Skalve», un tik daudz talantīgu bērnu, kas dziedāja, spēlēja dažādus mūzikas instrumentus un stāstīja brīnišķīgus stāstiņus! Prieks, ka neesam tikai čīkstētāji, bet arī darītāji. Mātes dienā Vecsaules baznīcā dievkalpojumā dziedāja ansamblis «Uguntiņas». Tur ir ļoti laba akustika, un dziedājums man izraisīja spēcīgas emocijas. Tikai tad, ja sēž mājās, liekas, ka nekas nenotiek un kultūrā neko nedara.
Droši vien nekad nepieņemšu divus jaunus svētkus – Helovīnus un Valentīndienu. Ja mīl, tad mīlestība izpaužas katru dienu, arī sīkumos. Speciāli krāsotas sirsniņas nonivelē svētku būtību. Paliek tikai ārišķīgais, izrādīšanās. Jauniešiem patīk, nu, lai būtu. Manuprāt, Helovīnus gan vajadzētu aizliegt, taču saprotu, ka tas nenostrādās. Kas tie par svētkiem – bērni uzmauc ķirbi galvā un staigā, diedelēdami konfektes un cepumus?! Ja nedod, nosmērē durvis ar krāsu vai dara kādas citas nekrietnības. Vai tas būtu atbalstāms? Es domāju tā – ja kaut ko gribi saņemt, tad arī jādod pretī. Nodziediet dziesmu vai izdomājiet kaut ko jauku, lai cilvēkus iepriecinātu, un tikai tad gaidiet samaksu par pūlēm. Tad neaiziesit tukšā un nenāks prātā darīt riebeklības. Daudzi vientuļie cilvēki būs ļoti priecīgi, ka viņu pelēkajā ikdienā būs kāda negaidīta pārmaiņa.
Svinēsim, priecāsimies, būsim sirsnīgāki un atvērtāki!
