Sociālo darbu raksturo atslēgvārdi – sociālās pārmaiņas, attīstība, sociālā saliedētība, iespējas, cilvēktiesības un sociālais taisnīgums. Nav otras tādas profesijas, kas iestātos par dzīves «neveik-sminiekiem». Sociālo darbu asociē teju ar visu, un it sevišķi, ja būs vārdiņš «sociāls» klāt, tad tas var tikt uzskatīts par sociālā dienesta darba lauku. Tā nu gluži nav.
Cilvēku labā
Sociālais darbs pēc būtības ir darbs sabiedrības labā. Ne institūcijas. Ne iestādes. Ne organizācijas. Pat ne varas, bet sabiedrības, – tas ir, tautas, katra sabiedrības dalībnieka, katra cilvēka labā.
Sociālā darbinieka galvenais instruments ir viņš pats, viņa personība, īpašības, viņa empātija, emocionālā inteliģence un vēl daudzas lietas, arī spēja just līdzi, bet neiekrist žēlošanā.
Sociālo darbinieku sabiedrības liela daļa vēl nav uztvērusi kā atbalstu un palīgu, bet kā bubuli. Sociālie dienesti pašlaik savā ziņā ir krīzē, daudzi darbinieki aiziet no profesijas, piemēram, uz izglītības iestādēm par vadītājiem, sociālajiem pedagogiem, kļūst par projektu cilvēkiem, aizbrauc uz ārzemēm. Stress, sabiedrības gaidas un milzīgā uzliktā atbildība, izpratnes trūkums par sociālā darbinieka kompetenci veicina profesionālo izdegšanu un piespiež mainīt profesiju. To veicina arī sabiedrības uzskats, ka visas sociālās problēmas (bieži pat valstiska mēroga) var atrisināt viens sociālais darbinieks.
Lai veidotos veiksmīga sadarbība starp sociālo darbinieku un iedzīvotāju, kuram ir nepieciešama palīdzība, abām pusēm likumā ir noteiktas tiesības un pienākumi, kas ir jāievēro, lai nonāktu pie vislabvēlīgākā risinājuma.
Kā būtiskākās vājās puses sociālā darba speciālisti savā darbā min pārslodzi, klientu loka palielināšanos, profesijas prestiža mazināšanos, augstu izdegšanas risku, dažādus birokrātiskus šķēr-šļus – liels darbs ar dokumentiem un nespēja sniegt praktisko palīdzību. Tāpat var nosaukt vienotības trūkumu kolēģu starpā, kā arī neaizsargātību pret agresīviem klientiem un metodiskā atbalsta trūkumu.
Vērtēšanas kritēriji
Kas ir tie kritēriji, kā vērtē sociālo darbu? Darbinieki nevar publiski stāstīt par veiksmīgajiem gadījumiem darbā ar klientiem, jo klientu dati ir sensitīvi, jāievēro konfidencialitāte. Turpretī masu medijos pašvaldībā, domē dominē negatīvā informācija par sociālā dienesta darbu. Pašvaldībā darbiniekiem tiek nodrošinātas algas, telpas, pabalsti, bet bieži domes vadībai nav izpratnes par sociālajiem pakalpojumiem, kuru attīstīšanai ir nepieciešamas finanses. Dzirdam pārmetumus, ka daudz naudas aiziet pabalstos, bet tad dodiet mums, lūdzam, instrumentus, atbalstu, sapratni, lai ko varam darīt citādi!
Tieši sociālo pakalpojumu, sociālo darbinieku un pašvaldības atbalsta trūkums ir noteicošais faktors, kas rada dažādas nesaskaņas arī darbinieku un vadības vidū. Profesionāļi izdeg, un katastrofāli trūkst profesionālu darbinieku. Profesionālā supervizore Inese Stankus-Viša pie darbinieku izdegšanas iemesliem min «formalizēšanos, kontroli un pārāk «sakārtoto sistēmu». Sistēmā ir kāds, kurš zina labāk, kā sociālajam darbiniekam ir jāveic viņa darbs! Sociālā darbinieka tiesāšana un viņa pašnoteikšanās iespēju ierobežošana aizvien biežāk ir mūsdienu realitāte».
Neslavas celšana
Ļoti uzskatāmi šo tiesāšanu gan no sabiedrības, gan varbūt no pašiem darbiniekiem izjutām pēc laikraksta «Bauskas Dzīve» 28. septembra numura publikācijas «Amatu pamet Bauskas novada sociālā dienesta vadītājs». Interesanti, ka tiesāšana turpinās raksta komentāros, slēpjoties aiz segvārdiem. Komentāri lielāko tiesu ir personas cieņu aizskaroši, kas liecina par mūsu sabiedrības zemo kultūras līmeni un arī to, ka sabiedrība nevar atšķirt kompetences robežas sociālo darbinieku, sociālo aprūpētāju, sociālo rehabilitētāju, sociālās palīdzības organizatoru un sociālo pedagogu vidū. Grūtības atšķirt dažādu sociālā darba speciālistu kompetences ir novērojamas ne tikai no citu profesionāļu puses, bet arī pašu sociālo darbinieku vidū. Neizpratne par dažādu sociālā darba speciālistu atšķirīgajiem profesionālajiem uzdevumiem pastāv arī no pašvaldības deputātu un politisko vadītāju puses. Šie iemesli veicina tiesāšanu un kritizēšanu.
Neslavas celšana un goda aizskaršana visvairāk ir skārusi dienesta vadītāja vietnieci, kura pēdējā gadā ir strādājusi uz izdegšanas robežas, uzņemoties pildīt arī lielāko daļu vadītāja pienākumu. Protams, ideāls nav neviens – ne darbinieks, ne vadītājs, kur nu vēl profesionālis, kurš veic amata pienākumus pārslodzes režīmā.
Visās iestādēs, visos uzņēmumos veiksmīga komanda sākas ar vadītāju. Nereti vadītāji nonāk bezizejas situācijās, jo trūkst pašvaldības izpratnes un atbalsta. Šādās situācijās vadītāji ir spiesti sociālā darba prakses robežas paplašināt iestādes interesēs, jo neatkarīgi no darbinieku skaita un slodzes vadītājam ir jānodrošina institūcijas darbība. Situācijās, kad citu darbinieku trūkst, sociālais darbinieks kļūst par «SOS darbinieku». Šis ir iemesls, kāpēc pēdējā gada laikā no dienesta ir aizgājuši tik daudzi darbinieki, jo katram sava veselība ir dārgāka par profesionālo pašaizliedzību.
Publikācijas daudzajos komentāros izskanēja doma padzīt vecos darbiniekus, lai vietā nāk jauni. Lūdzu, mēs jūs laipni gaidām, protams, ar augstāko sociālā darba izglītību. Dienestā pašlaik ir vajadzīgi vairāki sociālie darbinieki un sociālie pedagogi. Diemžēl statistika ir nežēlīga, Latvijā ļoti trūkst jaunu, zinošu nozares darbinieku, jo kurš sevi cienošs jaunietis gribēs strādāt šo smago darbu, par kuru «vienīgā pateicība» ir… «apliešana ar dubļiem», kā minētā raksta komentāros.
Gaidām sapratni
Mēs, sociālā darba speciālisti, vēlamies redzēt un piedzīvot sociālā darba prestiža atdzimšanu pašvaldībā, vēlamies sekot pārmaiņām, izvērtēt savas kļūdas, neveiksmes. Vēlamies visi kopā iet sociālā darba attīstības ceļu, ieklausīties dažādos viedokļos, idejās, kritikās, kas darīs mūs stiprākus. Ņemot vērā sarežģīto sociālā darba specifiku, gaidām izcilu un spējīgu vadītāju, kurš dienu no dienas izkops savas prasmes, lai kļūtu par līderi mūsu kolektīvā un profesionāli vadītu to. Ļoti ticam un ceram, ka jaunais vadītājs pratīs novērtēt cilvēkus un saskatīt plašās darbinieku prasmes, pieredzi, lai izveidotu komandu. Mūsu iestādē strādā profesionāli darbinieki, kuri nav atbildīgi par to, ka «kapteinim» ir misējies ar kuģa vadīšanu. Noteikti nevēlamies strādāt diktatora pakļautībā, kas nodarbosies ar darbinieku ietekmēšanu, draudēšanu, nepārtrauktu kontroli un stingras hierarhijas ievērošanu.
Mums ir svarīgi strādāt profesionālā un disciplinārā komandā, turklāt arī kritizēt mīlošajai sabiedrībai ir jāiejūtas šajā komandā, sniedzot savu atbalstu.
