Dzejnieks un kolekcionārs Rūdolfs Saulājs svin 85 gadu jubileju.
Dzejnieks un kolekcionārs Rūdolfs Saulājs svin 85 gadu jubileju
Ceraukstes pagasta tautas nama renovētā telpa 11. feb ruārī bija piepildīta ar skanīgām dziesmām, prieku, sirsnību un atmiņām, jo literāta Rūdolfa Saulāja 85. gadskārtu atzīmēt kopā bija sanākuši tuvi cilvēki.
“Vienreiz jānosēžas un jāraksta romāns, jo mans dzīves gājums vienā stāstā nav pastāstāms. Mūžs ir bijis tik bagāts ar vēstures pieskārienu,” iesāk jubilārs. Interese par grāmatām R. Saulājam bijusi jau agrā bērnībā, ganu gaitas sākot, kad tās kaudzēm krautas šķūnī un lasītas. Savas daiļrades radīšanai literāts pievērsies pusaudža gados. Pamatskolā tapis viņa pirmais dzejolis “Rudens”. Dzīves līkloči no skolas sola veduši taisnā ceļā uz kara takas, kas kājām izstaigāta līdz pat okeānam. Tad sekojuši skarbi gadi Sibīrijā, bet pēc kara piedzīvota atkalredzēšanās ar dzimteni. Lai arī kādi bijuši likteņa pieskārieni, mūza R. Saulājam stāvējusi līdzās vienmēr.
“Dzīves pārdzīvojumus ieslēdzu vākos. Viss ir patiess – nekādas fantāzijas,” par savu radošo devumu saka joprojām dzīvespriecīgais dzejnieks. “Ir jau savas kaites, bet pagaidām vēl turos un, godīgi sakot, nemaz negribētu būt jaunāks. Esmu apmierināts ar to vecumu, kas man ir. Tā it kā ir pieņemts, ka kungiem raksta gadus, dāmām neraksta.”
Rūdolfs lepojas ar to, ka izdevies izdot divus dzejoļu krājumus: “Māt, ko tu lūdz!” un “Mūžīgās vagas”. Otrās grāmatas atvēršanas svētki svinēti vēl nesen – pērnruden. 247 lappušu biezais dzejoļu krājums dienas gaismu varējis ieraudzīt, pateicoties draugiem, radiem un Ceraukstes pagasta padomei un viņu atbalstam.
Jautājot literātam, kā viņš jūtas mūsdienu straujas attīstības laikmetā, viņš ilgi, nedomājot, bilst, ka ar to jāsadzīvo. Bažas esot par latviskuma saglabāšanu. Viņaprāt, viss atkarīgs no vecākiem, lai tie savām atvasēm spētu iesēt interesi par kultūrvēsturi. Ja tas izdosies, tad arī nākamās paaudzes spēs saglabāt interesi par kultūras vērtībām.
“Rūdis ir mūsu lepnums!” ar sajūsmu teic Ceraukstes tautas nama vadītāja Inita Gilberte. Lai gan dzejnieka dzimtā puse ir tagadējā Dāviņu pagasta Lambārte, tomēr daudzi gadi pavadīti Ceraukstē, kur pagūts ar vietējiem saliedēties kā vienai ģimenei, un tāda mēs arī esam, uzsver Inita.
Savs gaviļnieka raksturojums ir arī pašvaldības bibliotēkas vadītājai Valentīnai Tarvidai. R. Saulājs ir bijis viņas izstrādātā kursadarba apraksta varonis. Speciāliste apkopojusi un analizējusi gan literāta darbus, gan aizraušanos – kalendāru un grāmatu kolekcionēšanu. “Ļoti patīk kā cilvēks, tik daudzpusīga personība ir mūspuses bagātība. Rūda dzejā sev tuvu stīgu var atrast ikviens,” gaviļniekam dzirdot, sprieda bibliotekāre.
