Laikraksta 6. oktobra Reliģijas lappusē izlasīju A. Mazjānes pārdomas par dažu draudžu darbību (6. lappusē). Draudzes «Kristus ir Kungs Latvijā» mācītāja Vedzes-Šulta mahinācijas neatbalstu un zinu, ka viņš izkrāpj no lētticīgiem naudu.
Laikraksta 6. oktobra Reliģijas lappusē izlasīju A. Mazjānes pārdomas par dažu draudžu darbību (6. lappusē).
Draudzes «Kristus ir Kungs Latvijā» mācītāja Vedzes-Šulta mahinācijas neatbalstu un zinu, ka viņš izkrāpj no lētticīgiem naudu. Katrs cilvēks, kas tic Dievam, saprot, kas ir labs un kas ir slikts. Tikai tie, kuri maldās nezināšanas un nesaprašanas ceļos, nokļūst tādu «necilvēku ugunīs», atdod savus pēdējos ietaupījumus tā dēvētajiem labdariem, kuri uz muļķības rēķina palielina savus ienākumus.
Dieva sods nāks pār viņiem. No tā nevar izbēgt. Ko katrs pelnījis, to arī saņems. Tas jāievēro ikkatram, vai viņš smejas vai noniecina saprātīgāka cilvēka izteikumus.
Atbalstu A. Mazjānes viedokli un piekrītu, ka grūti atrast pareizo ceļu pie Dieva. Tas nāk ar laiku, nepieciešama sava pašatklāsme.
Pati esmu luterticīga. Vīrs, ar kuru esmu šķirta piecus gadus, ir pilnīgs Dieva noliedzējs. Savas domas un idejas viņš «borē» dēlam. Zēns, kuram ir 16 gadu, klausās un ievēro, ko saka vecāki. Viņam ir tik noliedzoša attieksme pret to, ko jūtu es, ka man reizēm paliek bail. Vīrs smejas un ņirgājas par maniem uzskatiem. Kā lai paglābju bērnu, kuru gribētu iesvētīt pēc iespējas ātrāk, lai Dieva žēlastība nāktu pār viņu.
Jauniešu zināšanai, lai viņi par mani nesmīkņātu – man ir 42 gadi un es vēl nejūtos vecene, kā esmu dzirdējusi. Cilvēks ir tik vecs, cik vecs jūtas. No vecuma neviens neizmuks. Lai cik jauns tu jutīsies, gadi skars arī tevi.
A. L. Bauskā
