Pagājušajā nedēļā redakcijas mašīnā uzņēmām salijušu, bet ļoti priecīgu ceļotāju – bijušo baušķenieci. Viņa tikko bija atbraukusi no Baltinavas, kur beidzās pārgājiena «Aplido, apceļo, apmīļo Latviju!» posms. Kopš 2015. gada nedēļas nogales pārgājienu sēriju gar valsts sauszemes robežu organizē fonds «1836», kura nosaukumā fiksēts robežas garums kilometros. Projekts veltīts Latvijas simtgadei, tā mērķis ir iepazīt mūsu zemes dzīvo elpu, vietas, kur vēl nekad nav būts, cilvēkus.
Pārgājiens nav pastaiga pa tūrisma vietu bruģētajiem celiņiem gida pavadībā. Iešana gar robežu nozīmē fizisku piepūli, apņēmību atstāt komforta zonu, ļaujoties atklājumu priekam.
Mūsu līdzbraucēja ir pieredzējusi tūriste, tomēr viņa sacīja, ka divu dienu maršruts nebija viegls. Nācās rāpties stāvkrastos, iet pa brikšņainu apvidu, šķērsot upītes, sadzīvot ar svelmi un pēkšņām lietusgāzēm. Grupā bija dalībnieki no pirmsskolas vecuma līdz
70 gadiem. Tas liecina, ka maršruts pa spēkam visiem, ja vien ir motivācija. «Es piedzīvoju neizsakāmi daudz skaistu mirkļu, iepazīstoties ar grupas dalībniekiem un pierobežas iedzīvotājiem. Pie ugunskura sēdējām līdz naktij, sarunājāmies, dziedājām. Noteikti došos šīs vasaras pēdējā pārgājienā, kas 10. septembrī sāksies Krāslavā. Nekad neesmu bijusi Baltkrievijas pierobežā,» atklāj ceļabiedre.
Fonda «1836» izstrādātā maršruta posmos var doties arī ar velosipēdu vai auto. Jau sesto gadu paralēli turpinās ekosistēmas izpētes pārgājienu cikls gar Latvijas jūras robežu «Mana jūra». Savulaik Izraēlā mani pārsteidza vietējo iedzīvotāju brīvdienu pavadīšanas veids. Ģimenes, pusaudži un seniori negozējas pludmalēs, bet kājām dodas pa marķētām tūristu takām nomaļos apvidos. Visai drīz tā varētu būt arī Latvijā.
