Mēs dzīvojam un nenojaušam to brīdi, kad liktenis bērs vērmeles.
Mēs dzīvojam un nenojaušam to brīdi, kad liktenis bērs vērmeles. Tieši tā notika ar mani, kad pirms gada man konstatēja smagu slimību.
Nu jau pagājis laiks, un viss iegriezies atpakaļ savās sliedēs. Es visu mūžu būšu pateicīga tiem cilvēkiem, kuri man palīdzēja pārvarēt grūto periodu. Mans lielais paldies dr. Ļ. Lapiņai, jo tikai ar viņas pedantisko attieksmi pret darbu slimība tika konstatēta. Laba vēlējumi dr. I. Lagzdiņai, feldšerei S. Veldzei, ģimenei, radiem, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem Jaunsaules pamatskolā, skolēniem un viņu vecākiem, Vecsaules pagasta padomes darbiniekiem.
Cerībā, ka tautas paruna “Dots devējam atdodas” piepildās, sūtu skaistākos pavasara ziedus visiem, kas man bija blakus un atbalstīja grūtajā laikā.
