Ne tik bieži mazpilsētās ir skatāmas citzemju mākslas izstādes, tāpēc vien Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā ir vērts apskatīt ekspozīciju «Zviedru mūsdienu māksla».
Ne tik bieži mazpilsētās ir skatāmas citzemju mākslas izstādes, tāpēc vien Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā ir vērts apskatīt ekspozīciju «Zviedru mūsdienu māksla».
Izstāde tiek rīkota Zviedrijas kultūras dienu ietvaros un to varēs aplūkot vairākās Latvijas pilsētās – Ogrē, Ventspilī, Valmierā un citur. Ekspozīcijas kurators ir mākslinieks Trulss Olins. Viņš ir gleznotājs, bijis kurators vairākām lielām izstādēm Gēteborgā.
Visi eksponāti radīti šai izstādei
T. Olins izstādē aicinājis piedalīties zviedru mūsdienu mākslas astoņus pārstāvjus, kuri strādā dažādos mākslas veidos. Tiks pārstāvēta glezniecība, grafika, tēlniecība un tekstilmāksla. Izvēloties kritērijus, pēc kuriem atlasīt pretendentus šim nopietnajam uzdevumam – pārstāvēt zviedru mākslu –, T. Olins vadījies pēc principa, lai mākslinieks būtu augšupejošs radošajā darbībā, viņu labi pazītu Zviedrijā, bet viņš nebūtu no tiem autoriem, kurus vienmēr aicina pārstāvēt valsti. Viņu darbiem jāatspoguļo situācija zviedru mūsdienu mākslas sadzīvē. Visi eksponāti ir radīti tieši šai izstādei, tādējādi autori jau mākslas darba tapšanas procesā ir domājuši, kā to sapratīs skatītāji Latvijā, vienlaikus izvirzot tās problēmas, kas svarīgas viņiem pašiem.
Izplūdušais precētais vīrs
Par atraktīvāko un visu vecumu skatītāju uzmanību saistošāko izstādes eksponātu var uzskatīt koka skulptūru grupu – trīs vīriešu figūras, tērptas tikai apakšbiksēs un zeķēs. Laulības gredzens pirkstā un jau nedaudz izplūdušas ķermeņa formas rada asociācijas ar tipisku precētu vīru labākajos gados, kurš, skatoties spoguļattēlā, ierauga patieso tēlu, samulst no šī atklājuma, tomēr joprojām turpina uzskatīt sevi par to pašu atlētisko un neatvairāmo jaunekli, kāds bijis jaunībā. Šo skulptūru autors Ulfs Sjostrands (1959) ir veidojis vairākus lielus dekoratīvus elementus Zviedrijas pilsētās un komūnās, strādājis par pasniedzēju mākslas skolās un pašlaik ir Gēteborgas Dizaina un daiļamatu augstskolas rektors.
Ķermenis, tā enerģija un skaistums
Īpaši būtu atzīmējami tekstilmākslinieces Helenas Dālmanes (1959) darbi – broderī izšuvumi uz zīda organzas auduma, kas atgādina ogles zīmējumus. Stilizētie, it kā uzskicētie figūru atveidi ar dīvainajiem nosaukumiem – «Bebrs bārā», «Mutes aizsējējs», «Nesējs» – izceļas uz kopējā fona gan ar savdabīgu tēmas risinājumu, gan ar dekoratīvumu. Ķermenis, tā enerģija un skaistums ir galvenās tēmas mākslinieces daiļradē.
Indivīda un grupas problēmas
Anna Persone (1968) šajā izstādē piedalās ar gleznojumu ciklu «Grupa» un māla lodi «Laršs Bengts Folke Merks». Viņai svarīgas šķiet grupas un indivīda attiecības. Analizēta arī attieksme pret atsevišķu indivīdu. Dažādos tonālos risinājumos veidotajos, ar cilvēku siluetu atveidiem pieblīvētajos gleznojumos A. Persone rāda, kā pūlī izceļas atsevišķas personas vai priekšmeti. Netradicionāls, bet mākslinieces koncepcijai atbilstošs ir gleznu izkārtojums – zilo toņu grupa «lec ārā» no blakus esošajām sārto un zaļganbrūno toņu grupām – arī šeit sastopas indivīda un grupas saderība.
Uzmanību piesaista insektu ķermeņi
Insektu gleznojumu autors ir izstādes kurators Trulss Olins (1962). Viņu interesē cilvēka radīto ģeometrisko formu saskarsme ar dabas radītajām formām. Viena no tām ir insektu ķermeņi – dažkārt skaisti, bet dažkārt atbaidoši. Šīm formām cilvēces vēsturē ir bijusi simboliska nozīme, piedēvējot tām gan tādas īpašības kā čaklumu un taupīgumu, gan uzskatot tās arī par nelaimes, nāves vēsts un nelaimīgas mīlestības simbolu. Simboliski ir arī darbu nosaukumi – «Miriādes», «Arlekīna vairogs», «Arlekīna bruņas», «Pro Patria», «Kamuflāža», vedinot skatītāju nopietni iedziļināties dabas un cilvēka attiecībās.
Fantāzijas tēli un mīklas
Ar krāsu spilgtumu un dīvainām formām piesaista Jennijas Ālstrēmas papjēmašē tehnikā veidotās skulptūras. Tie ir fantāzijas tēli un mīklas. Māksliniece uzdod skatītājam mīklu, kurai nav noteikta atminējuma. Zviedrijā šī tehnika pēdējos gados kļuvusi ļoti populāra, turpretim pie mums tā ir tikai studiju tehnika.
Līdzības ar latviešu mākslu
Mākslinieks, kurš šajā izstādē pārstāvēts ar visdažādāko žanru darbiem, ir Laršs Blomkvists (1961). Tušas zīmējumi izskatās, it kā tos būtu zīmējusi bērna roka. Naivi un vienkāršoti. Pie mums šādā stilā strādā Māris Subačs un Ieva Maurīte, un šis ir vienīgais piemērs, kur varam saskatīt līdzības ar latviešu mūsdienu mākslu.
Asociācijas starp rindām
Izstādē redzamas arī Jennijas Olsones (1973) grafikas – vairākos slāņos klāti attēli ar nolūku dot skatītājiem iespēju piedzīvot sajūtas, ko rada starp rindām atrodamas asociācijas. Skatāmi Aleksandras Kernas (1963) fotopolimera iespieddarbi. Viņa meklē inspirāciju (iedvesmu) konfliktā starp mājām, dzīvi ārpusē, pilsētas telpu, domas telpu un dabu.
Apskatot izstādi, jāsecina, ka zviedru mūsdienu māksla gan izteiksmes līdzekļos, gan formā, arī saturā atšķiras no latviešu mūsdienu mākslas – ar askētisku krāsainību, minimālismu un konceptuālismu. Tā gluži vienkārši ir savādāka.
