Noslēgusies aptauja par administratīvi teritoriālo reformu (publicēta «Bauskas Dzīvē» 10. maijā, 2. lappusē).
Noslēgusies aptauja par administratīvi teritoriālo reformu (publicēta «Bauskas Dzīvē» 10. maijā, 2. lappusē). Saņemtas 32 anketas, kurās pausta visai skaidra attieksme pret gaidāmajām pārmaiņām valsts teritorijas struktūrā.
Kaut gan bija gaidīta lielāka atsaucība, arī no tā materiāla, kas ir redakcijas rīcībā, var spriest par rajona iedzīvotāju vidēji vēlamāko sava novada nākotnes modeli. Kā zināms, reformas ideja radusies Rīgas ierēdņu galvās, nevis nākusi no lauku dziļumiem. Bet tieši šeit pārkārtojumus izjutīs visasāk. Acīmredzot to sapratuši arī aptaujas dalībnieki. Divdesmit respondentu grib redzēt tādu pašu daudzrajonu Latviju kā līdz šim, bet desmit anketās teikts – kā trīsdesmitajos gados, kad valsts bija sadalīta 19 apriņķos (ieskaitot Abreni). Pamatojums – vēsturiskā pieredze. Tikai viens respondents, Tālrīts Krastiņš Iecavā, iztēlojies Latviju ar sešiem reģioniem, četriem jau zināmajiem pievienojot Sēliju un Pierīgu. Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajons, daļa Tukuma rajona, viņaprāt, veidotu Zemgali tās vēsturiskajās robežās (bez Sēlijas). Savukārt iecavniece Ineta Bramane uzskata, ka vislabāk neapvienoties ne ar vienu, bet, ja apvieno, tad ar Jelgavas un Dobeles rajonu, tikai – ar centru Bauskā.
Par Bauskas rajona perspektīvo attīstību un teritoriālo reformu valstī informēti ir septiņi respondenti, pilnīgi neinformēti – vienpadsmit, pārējie par to zina maz vai ļoti maz.
Vienpadsmit aptaujāto domā, ka reformai jānotiek sešos gados, kā paredz likums, tikai trīs – ka jāpasteidzina. 16 anketās ir pavisam citāds viedoklis: seši ir pret reformu vispār, desmit respondentu vēlas, lai tā notiktu «ilgākā laikā», «bez piespiešanas», «prātīgi», «mazāk sāpīgi», «pārdomāti», «no apakšas», «līdz apvienojas pagastu pašvaldības» utt.
Lielo reģionu aizstāvis par pozitīvu reformā minējis spēcīgas pašvaldības – pretsvars Ministru kabineta uzurpētajai varai. Pašreizējo rajonu un pirmskara Latvijas apriņķu skaita aizstāvji par pozitīvu uzskata vietvārdu, vēstures objektu saglabāšanu, vieglāku pārredzamību. Par valdības ieceri veidot valstī lielus reģionus negatīvā anketās sarakstīts krietni daudz: neredz reformas ekonomisko pamatojumu; līdzekļu izšķērdēšana; infrastruktūras sabrukums; lieli attālumi un dārgs ceļš; nenormāla satiksme ar Jelgavu; apdraudēta mazpilsētu attīstība; lielāka sociālā spriedze.
Aptaujā piedalījušies desmit pagastu un Bauskas iedzīvotāji, neviena anketa nav saņemta no Dāviņu, Rundāles, Stelpes, Svitenes, Bārbeles un Viesturu pagasta. Aptaujā un viedokļu izteikšanā diemžēl nav iesaistījušies ne pagastu pašvaldību vadītāji, ne darbinieki. Šī tēma acīmredzami neinteresē tos cilvēkus, kuriem īstenībā jābūt atbildīgiem par mūsu rajona teritoriālo nākotni…
Aptaujas organizatori šī mēneša vidū visus ankešu aizpildītājus aicinās uz tikšanos. Katrs saņems vēstuli ielūgumu, kurā būs norādīta tikšanās diena, laiks un vieta. Tad arī notiks balvu pasniegšana.
«BAUSKAS DZĪVE»
