Uzlabot satiksmes drošību – tāds ir jauno Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) mērķis. Īpaša uzmanība pievērsta mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kā arī ieviestas jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas – ceļa zīmes un apzīmējumi, vēsta Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Jaunie Ceļu satiksmes noteikumi paredz izmaiņas autovadītājiem un velosipēdistiem. Pirmajiem turpmāk jāievēro jauni nosacījumi, novietojot auto krustojumu tuvumā. Izmainīts arī atļautais braukšanas ātrums pa grantsceļiem, un nu ar likumu ir aizliegts «spaidīt» planšetdatorus un tālruņus, kamēr tiek vadīts spēkrats. Divriteņu piekritējiem precizēti noteikumi, kad, kur un kā drīkst pārvietoties pa ietvi, ceļa braucamo daļu vai sabiedriskā transporta joslu. Ir ieviestas arī jaunas ceļa zīmes un apzīmējumi.
Ar riteni pa brauktuvi
Velojomā svarīga ir gan drošība, gan arī infrastruktūras nodrošināto iespēju sabalansēšana ar satiksmes dalībnieku vajadzībām un vēlmēm. Līdz ar jaunajām iespējām un tiesībām velosipēdistiem, ikvienam satiksmes dalībniekam, īpaši autovadītājiem, turpmāk jābūt uzmanīgākiem un vērīgākiem.
Jaunajos noteikumos precīzāk noteikta riteņu vieta satiksmē. Braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru, piemēram, pa velojoslu – brauktuves daļu, kas paredzēta stūrēšanai tikai ar velosipēdiem. Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jāpārvietojas pa brauktuvi.
Turpmāk velosipēda stūrēšana pa ietvi atļauta kā izņēmuma gadījums, tikai tad, ja pārvietošanās pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Gājējiem uz ietves ir priekšroka, un riteņbraucējam jāizvēlas tāds ātrums, kas neapdraud un netraucē gājējus. Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un viņu pavadītājiem. Ar velosipēdiem drīkst pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām, ja uzstādīta attiecīga papildzīme.
Precizēti arī noteikumi, kuri velosipēdistiem paredz ielas un gājēju pārejas šķērsošanu. Nenokāpjot no velosipēda, atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus, pārbraukt pāreju gājēju ātrumā – gan pa tādām, kas aprīkotas ar luksoforu, gan pa neregulējamām – bez luksofora.
Jaunie CSN saskaņoti ar Ceļu satiksmes likumu – atbilstīgi likumam braukt ar velosipēdu ceļu satiksmē patstāvīgi atļauts no desmit gadu vecuma, jābūt gan velosipēdista apliecībai.
Uz ceļiem krāsos zīmes
Cenšoties uzlabot satiksmes drošību, būtiskas izmaiņas paredzētas ātruma ierobežojumos uz grantsceļiem. Turpmāk atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz grantsceļiem ir 80 km/h iepriekšējo 90 km/h vietā.
Ieviestas arī jaunas ceļa zīmes, piemēram, zīmes, kas apzīmē apdzīvotu vietu sākumu un beigas. Proti, līdztekus jau esošajām ceļa zīmēm – melns uzraksts uz balta fona un pārsvītrots uzraksts – turpmāk apdzīvotas vietas beigas un sākumu varēs apzīmēt arī ar melnu ēku kontūrām uz balta fona un pārsvītrotām ēku kontūrām. Ieviesta arī zīme, kas informē un aicina ceļa remonta laikā ievērot «rāvējslēdzēja» principu, mazinot sastrēgumus. Būs arī jaunas – vizuāli nedaudz atšķirīgas ceļa zīmes, kas apzīmē dzīvojamo zonu sākumu un beigas. Pašreizējās ceļa zīmes, kas apzīmē dzīvojamo zonu sākumu un beigas, ceļu īpašniekiem vai valdītājiem jānomaina līdz 2018. gada 1. janvārim. Autovadītāju ievērībai ieviesti vairāki jauni ceļa horizontālie apzīmējumi, piemēram, uz ceļa uzzīmēta lidmašīna norāda ceļu / virzienu uz lidostu; līdztekus metāliskajai «Stop» zīmei uz braucamās daļas tiks uzkrāsots vārds «stop». Horizontālie apzīmējumi paredzēti, arī lai informētu vadītājus par atļauto braukšanas ātrumu.
Par pieciem metriem tālāk
Lai uzlabotu krustojumu pārredzamību un padarītu vienkāršāku to šķērsošanu transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas gadījumā, veiktas izmaiņas, kuras paredz auto novietošanu par pieciem metriem tālāk, nekā tas bija līdz šim.
Likums paredz aizliegt transportlīdzekļu stāvēšanu un apstāšanos krustojumos, tajā skaitā apļveida krustojumos un tuvāk par pieciem metriem no krustojuma robežas. Krustojuma robeža ir vieta, kur pirms krustojuma sākas ielas malas noapaļojums. Līdz šim piecu metru atzīme tika mērīta no iedomātās līnijas, sākoties apļveida ieejai krustojumā. Tāpat aizliegta transportlīdzekļu stāvēšana un apstāšanās uz gājēju un velosipēdu ceļiem. Lai popularizētu elektromobilitāti, izstrādātas speciālas, vizuāli atšķirīgas valsts reģistrācijas numura zīmes elektromobiļiem, kuras paredz, ka ar šīm numura zīmēm atļauts braukt pa sabiedriskā transporta joslām.
Kritisks vērtējums
Valsts policijas Bauskas iecirkņa vecākais inspektors Aleksandrs Sidorčiks uzskata, ka daļa jauno noteikumu krietni uzlabos drošību uz ceļiem, bet velosipēdistu pārvietošanās pa brauktuvi tam nenāks par labu. «Velosipēdistiem vajadzētu braukt pa tiem paredzētiem veloceliņiem vai trotuāru. Pie mums šoferu un velosipēdistu savstarpējās attiecības uz ceļiem nav Eiropas līmeņa, kur valda cieņa visu satiksmes dalībnieku vidū. Latvijā cilvēkiem vēl jāmācās kļūt pacietīgākiem un saprotošākiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Protams, līdz ar jaunajiem noteikumiem iedzīvotāji praktizēsies, un, iespējams, pēc kāda laika situācija uz ceļiem uzlabosies un velosipēdisti ar autovadītājiem sapratīsies,» cer A. Sidorčiks.
Baušķenieks Artis Sirmanis ikdienā pārvietojas tikai ar velosipēdu. «Es domāju, ka šoferīši būs spiesti sadarboties ar velosipēdistiem un otrādi. Es, protams, dodu priekšroku ietvēm – tur ir drošāk. Arī velosipēdistiem būtu jāpadomā par savu braukšanas kultūru,» stāsta jaunietis.
Auto apmācības speciālists Bauskā Imants Geiba par velosipēdistu pārvietošanos pa brauktuvi izsakās kritiski: «Lielākajai daļai velosipēdistu nav izpratnes par Ceļu satiksmes noteikumiem. Velosipēdistu apliecību izsniedz bez padziļinātu zināšanu pārbaudījumiem, turklāt jau no bērna vecuma. Tas nav nopietni. Tieši noteikumu nezināšana ļauj velosipēdistiem justies neaizskaramiem satiksmes dalībniekiem.»
Velobraukšanas entuziasts un sacensību organizators codietis Kaspars Brazovskis uzskata, ka reālas izmaiņas praksē nenotiks: «Velosipēdisti, kuri līdz šim brauca pa ietvi, turpinās to darīt. Tāpat būs ar tiem, kuri pārvietojās pa brauktuvi. Jaunie noteikumi ir sistēma, kura pēc likuma paredz noteikt vainīgos. Tagad būs skaidrība, kam uzlikt sodu, – velosipēdistam vai autovadītājam. Diemžēl Latvijā gan velosipēdistu, gan šoferu braukšanas kultūra vēl nav gatava šādām izmaiņām.»
Uzlabosies drošība
Pretēji skeptiskajam ekspertu vērtējumam par CSN izmaiņām velosipēdistiem, atzinīgu viedokli izpelnījušies jaunie CSN, kuri paredz uzlabot satiksmes drošību.
Auto apmācības speciālists Bauskā Gunārs Kačkāns atzinīgi vērtē papildu horizontālo zīmju krāsošanu uz ceļiem: «Autovadītājs skatienu nepārtraukti vērš uz brauktuvi, tāpēc horizontāli uzkrāsotie ceļa apzīmējumi uz brauktuves nepaliks nepamanīti. Bieži ceļa zīmes netiek ievērotas, jo skatiens jānovērš no braucamās daļas. Šie jaunie CSN krietni uzlabos drošību.»
Eksperti atzinīgi novērtē jauno kārtību, kura paredz auto novietošanu krustojumu tuvumā. Auto apmācības speciālists brunavietis Aigars Bubinskis uzskata, ka jaunie CSN uzlabos pārredzamību krustojumos, sekmējot ērtāku iebraukšanu. «Labs piemērs ir Plūdoņa un Kalna ielas krustojums, kur auto bieži novietoti ļoti tuvu brauktuvju šķērsojumam. Jaunie CSN uzlabos pārredzamību, un šoferi varēs daudz ērtāk un drošāk izbraukt krustojumus,» uzskata A. Bubinskis.
Auto instruktoram piekrīt policijas pārstāvis Aleksandrs Sidorčiks: «Lai arī stāvēšana krustojumos Bauskā nav tik aktuāla kā Rīgā, tomēr sava veida korekcijas tiks ieviestas un pārredzamība, šķērsojot krustojumus, uzlabosies. Turpmāk autovadītājiem būs ērtāka brauktuvju šķērsošana. Arī gājējiem un velosipēdistiem šis jauninājums ļaus justies drošāk un redzamāk.»
Reāli neietekmēs
Grozījumi CSN paredz maksimālā ātruma ierobežojumu 80 km/h pa grantētiem ceļiem. Šīs izmaiņas tiek vērtētas skeptiski. Tāpat kā Ivars Sproģis no Vecumniekiem, arī citi šī novada iedzīvotāji uz Bausku dodas pa grantētu segumu. Ivars uzskata, ka jaunie CSN neietekmēs autovadītāju pārvietošanos pa neasfaltēto brauktuvi. «Jo ātrāk brauc, jo mazāk jūt bedres,» jokojot noteic Ivars. «Ja nopietni, tad ir vietas, kur grantētā ceļa segums ir pietiekami līdzens, lai brauktu pat ar 100 km/h. Turpmāk cilvēki piedomās pie izvēlētā ātruma un atbilstīgi jaunajam likumam to samazinās. Kaut gan lielākoties grantēto ceļu stāvoklis liedz pārvietoties ātrāk par 80 – 90 k/h. Viss atkarīgs no cilvēka, vai viņš domā par drošību un savu auto tehnisko stāvokli,» tā I. Sproģis.
Policijas pārstāvis Aleksandrs Sidorčiks iesaka ievērot braukšanas ātruma izmaiņas, sekmējot drošību. «Apstāšanās ceļa garums uz grantēta seguma bieži vien var pārsniegt apstāšanās ceļa garumu uz sniega. Saķere ir vāja, jo akmeņi veido brīvu vietu starp riepām un brauktuves segumu. Lielākoties grantēto ceļu segums liedz pārvietoties ātrāk par 80 – 90 km/h, un autovadītāji domā arī par tehnisko kaitējumu automašīnai,» skaidro A. Sidorčiks.
