Pēc Latvijas Republikas okupācijas 1940. gada jūnijā mainījās visa līdz tam pastāvējusī valsts nodokļu sistēma.
Pēc Latvijas Republikas okupācijas 1940. gada jūnijā mainījās visa līdz tam pastāvējusī valsts nodokļu sistēma. Jauni pārkārtojumi notika pēc gada, kad padomju okupāciju nomainīja nacistu okupācija.
Administrēšanu veic pašvaldības
Pēc okupācijas nodokļu administrēšana tiek nodota pašvaldībām. Padomju iekārtā 1940. – 1941. gadā budžetā vislielākos ienākumus deva privātpersonu ienākuma un amatniecības nodokļi, bet sabiedriskajā sektorā – apgrozījuma un bezpreču darījumu nodokļi, kā arī atskaitījumi no valsts uzņēmumu peļņas. 1941. gada maijā Latvijā tika ieviests lauksaimniecības nodoklis, taču pilnīga tā administrēšana un iekasēšana līdz galam īstenota netika, jo drīz no jauna Latvijā mainījās okupācijas varas.
Ņemot vērā, ka Latvijas okupācija un jaunas administratīvās iekārtas veidošana 1940. gadā notika pakāpeniski, lielas problēmas saistībā ar nodokļu sistēmas administrēšanu neradās. Padomju varas gadā nodokļu administrēšanu un iekasēšanu centralizēti vadīja Finansu tautas komisariāts, bet apriņķos – izpildu komiteju finansu nodaļas un finansu inspekcijas.
Par Bauskas apriņķa Finansu nodaļas vadītāju padomju varas gadā bija iecelts Jānis Vītoliņš, vecākā nodokļu inspektora amata pienākumus pildīja Bērs Taube, bet budžeta inspektors bija Ābels Berlovičs.
Mainās nodevu veidi
Nacistu okupācijas nodokļu sistēmas administrēšanā kārtību pamazām sāka ieviest tikai 1941. gada nogalē, lai gan jau jūlijā tika noteiktas pārmaiņas līdz tam pastāvošajos nodokļu un nodevu veidos. Tā, piemēram, lauksaimniecības nodoklis tika aizstāts ar lauku nekustamās mantas nodokli, ienākuma nodoklis – ar darba algas nodokli, pazeminātas apgrozījuma nodokļa likmes, vairāki nodokļi un nodevas tika atcelti vispār, bet ieviesa arī dažus jaunus nodokļus un nodevas.
Nodokļu sistēmas administrēšana tika pārkārtota atbilstoši neatkarīgajā Latvijā reiz jau pastāvošai struktūrai – ar centrālo aparātu (šīs funkcijas pildīja Latviešu pašpārvaldes Finansu ģenerāldirekcijas Nodokļu un muitas departaments) un tam pakļautām apriņķu nodokļu inspekcijām.
Sāk piedzīt parādus
Bauskas apriņķa nodokļu inspekcijas darbs normālā ritmā sāka darboties tikai 1941. gada decembrī, kad notika iepriekšējā perioda (it sevišķi jūnija un jūlija) grāmatvedības uzskaites datu pārbaudes un iespējamo parādu piedziņa.
1941. gada novembrī revīzija tika veikta Bauskas alus darītavā. Tajā tika konstatēts, ka fizisko personu nodokļi jūnijā un jūlijā ir samaksāti, izņemot personas, kuras kopš jūnija beigām atrodas bezvēsts prombūtnē un kam darba alga par jūniju līdz ar to nav aprēķināta. Par citu nodokļu uzskaiti un nomaksu alus darītavas revīzijā tika konstatēts, ka uzņēmuma grāmatvedībā jūnijā un jūlijā valda liels haoss un trūkst daudzu svarīgu dokumentu, jo galvenais grāmatvedis Iļja Mekuzs jūnija beigās aizbēdzis kopā ar boļševikiem.
Arī Bauskas apriņķa Rūpkombinātā revīzijā tika atklāts, ka ir pazuduši apgrozījuma nodokļa pārskatu dokumenti par jūliju. Līdzīga situācija tika konstatēta vēl dažās pilsētas un apriņķa iestādēs.
Arī inspekcijā notiek revīzijas
Vienlaikus ar uzņēmumu un iestāžu darbības revīzijām pārbaude tika veikta arī nodokļu inspekcijā, kuru kopš 1941. gada novembra vadīja Juris Zumburgs. Inspekcijas līdzšinējā darbībā, kamēr tā vēl bija apriņķa pašvaldības struktūrā, tika konstatēts daudz trūkumu un nepilnību. Tās vadītājs sniedza paskaidrojumus par reālo situāciju laikā no 1941. gada jūnija beigām. Darbinieku trūkuma dēļ iespēju robežās bija tikai sekots līdzi pārskatu iesniegšanai, bet nekas nav darīts nodokļu aprēķinu pareizības pārbaudē. Bija notikusi administratīvā aparāta darbības pārorganizēšana.
Ilgi nevarēja atrast piemērotas kandidatūras inspekcijas vadītāja un galvenā grāmatveža amatiem. Strādājošo trūkuma dēļ nemitīgi nācies vienam darbiniekam gatavot atbildes uz pieprasījumiem un paskaidrojumiem par jauno nodokļu sistēmu, atraujot viņu no tiešiem administratīviem pienākumiem.
1942. gada aprīlī Bauskas apriņķī bija reģistrēts 812 nodokļu maksātāju. Darbu sāka nodokļu parādu piedziņas nodaļa, kas veica lielāko nodokļu parādu piedziņu (personas, lauku nekustamās mantas un apgrozījuma nodokļa parādi) par 1941. gadu vēl 1942. gada decembrī.
1943. gada sākumā Bauskas apriņķa nodokļu inspekcijā tika veikta jauna revīzija, pēc kuras konstatēts, ka nodokļu maksātāju uzskaites dokumentācija ir nevainojamā kārtībā (reģistrēti 1235 nodokļu maksātāji), notiek regulāras aprēķināto nodokļu pārskatu pārbaudes pilsētas un apriņķa uzņēmumos un iestādēs (veiktas 146 revīzijas Bauskā un 73 revīzijas pagastos), uzlabots un pilnveidots darbs nodokļu parādu piedziņā.
