Kopš šī gada janvāra SIA «R plus R» saimnieko Codes pagasta «Rutkos».
Kopš šī gada janvāra SIA «R plus R» saimnieko Codes pagasta «Rutkos».
Degvielas uzpildes stacijas īpašniekiem Andrim Rideram un Andrim Rutkim ir tiesības nodarboties arī ar transporta līdzekļu mazumtirdzniecību. To apliecina viņu uzņēmumam izdotā Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas licence.
SIA «R plus R» direktora vietnieks Andris Rutkis «Bauskas Dzīvei» atzinās – nodarbojoties tikai ar degvielas tirgošanu, nebūtu iespējams mazināt kredītu, kas ņemts, lai ceļā no Bauskas uz Vecsauli, aiz pagrieziena uz Vecumniekiem, uzbūvētu degvielas uzpildes staciju. Tieši tāpēc uzņēmēji nolēmuši pievērsties automobiļu tirdzniecībai.
Te, «Rutkos», garlaikojas vien divi pārdošanai nolemti auto… Vai visi atvestie braucamrīki jau aizceļojuši pie jauniem īpašniekiem?
– Mūsu piegādātus automobiļus tirgo arī «Latgales auto» Rīgā, Maskavas ielā, tāpēc pašlaik te tik maza izvēle. Apmēram divas reizes mēnesī ar īrētu treileru no Vācijas šurp vedam braucamos. Ja pieprasījums ir lielāks, izmantojam prāmi, kas no Lībekas kuģo uz Latviju. Tirgojam arī auto, ko vēlas pārdot mūsu klienti. Ne katram ir laiks meklēt pircēju savam automobilim!
Vai vienmēr izdodas atvest tādus spēkratus, kam tūdaļ atrodas saimnieks?
– Lielāko automašīnu daļu iegādājas pārpircēji. Viņiem ir sava politika – nopērk, salabo, uzpoš, un prom uz Rumbulas autotirgu. «Tikko no Vācijas!» nebūt nenozīmē, ka mašīnai notraukta tikai putekļu kārta.
Pie mums automobili var iegādāties tādu, kāds tas no Vāczemes atceļojis. Tikai aptuveni pieciem procentiem no visiem braucamrīkiem nav nepieciešams remonts. Mašīnas ir nobrauktas, avarējušas… Ak, kā ikvienam, kurš vēlas iegādāties sev auto, vajadzētu aizbraukt uz Vāciju ekskursijā un ieraudzīt reālu ainu! Nav tur tā, kā varētu iedomāties, klausoties Rumbulā dzirdētus stāstiņus par saudzīgiem vāciešiem… Par mācītāju, kurš automobili lietojis tikai svētdienās, lai nokļūtu uz dievkalpojumu baznīcā, un vecmāmiņu, kura ar mašīnu devusies tikai uz netālo veikalu pēc pārtikas produktiem…
Jā, jā! Braucu pa autobāni ar 140 – 160 kilometru stundā lielu ātrumu, un sirma tante (vismaz 80 gadu veca) man «aizvelk» garām tā, ka grūti pat pamanīt viņas stūrētā auto marku!
Vācieši automobili uztver bez emocijām. Viņiem tas ir tikai un vienīgi pārvietošanās līdzeklis. Es jau smejos, ka vācu autovadītāji zina tikai divas gāzes pedāļa pozīcijas – maksimāli «iespiests» grīdā, kad mašīna brauc, un atlaists, kad braucamrīks netiek izmantots.
Jums droši vien Vācijā ir kāds sadarbības partneris, citādi taču nebūtu iespējams aizbraukt un uzreiz sadabūt automobiļus, ko «krāmēt» uz treilera.
– Protams! Turklāt nav laika daudz gudrot un pētīt, kāda ir braucamā tehniskā kārtība. Ja mašīnu nepirkšu es, lietuvieši, daudz neskatoties un pat neprasot cenu, uzreiz būs gatavi pircēji. Kaimiņi ir mūsu lielākie konkurenti. Viņiem ir izdevīgi sadarboties ar pircējiem Krievijā, jo Lietuvas Republikā ir cita nodokļu politika – lietuvietis, pārdodot automobili eksportam, atgūst par braucamo samaksāto pievienotās vērtības nodokli.
Iznāk, ka Vācijā lietotas automašīnas pērk tikai latvieši, lietuvieši… Vai tad visi vācieši var atļauties iegādāties jaunus auto?
– Nē, arī viņi pērk jau lietotas mašīnas. Interesanti, ka vietās, kur notiek auto tirgošana, ir izstrādāta savdabīga cenu sistēma: viena cena ir priekš vāciešiem, otra – priekš mums. Vietējie par auto maksā vismaz 2000 eiro vairāk. Kāpēc tā? Ja vācu pircējs ieraudzīs zemu cenu, viņš uz preci neskatīsies, viņam tās lētums šķitīs aizdomīgs.
Vai nācies «iekrist», pērkot auto, kuru nav laika pat īsti aplūkot?
– Visādi gadās. Esmu atvedis mašīnu, kurai it kā bija trūkusi dzinēja siksna, taču mājās izrādījās, ka viss motors pagalam – izkusis… Bez riska taču nekas nenotiek!
Kādas automašīnas ir vispieprasītākās?
– Es varu pateikt, no kādiem automobiļiem ļoti «baidās» pārpircēji – no tiem, kas ir sarkanā un baltā krāsā! Visejošākais ir perlamutra zaļais tonis. Man bija lielas problēmas pārdot sarkanu «Ford Sierra».
Krāsas dēļ?
– Nē! Tāpēc, ka «Ford»! Visejošākie ir 1990. – 1995. gada izlaiduma «Volkswagen» un «Audi» markas auto ar dīzeļdzinēju. Ļoti pieprasīti arī mikroautobusi. Esmu novērojis, ka potenciālais pircējs bieži vien nezina, ko īsti vēlas.
Uz ko var cerēt pircējs, kuram kabatā ir 1000 USD?
– Uz 1988. – 1990. gadā ražotu otrā modeļa «Volkswagen Golf» ar divām durvīm, noputējušu un baltā krāsā.
Bet ja mašīnas iegādei var atļauties tērēt ap trim vai četriem tūkstošiem dolāru?
– Par šādu naudu iespēja izvēlēties ir liela. Trešā modeļa «Golf», «Mazda», «Audi», BMW, kuru izlaiduma gads ir aptuveni 1992. – 1995. Taču pats svarīgākais nav ne iztērētā nauda, ne auto marka un modelis, būtiski, lai pircējam noskatītā mašīna patiktu, lai viņš to izjustu kā savējo.
Daudzi uzskata, ka izdevīgi ir nopirkt avarējušu auto.
– Jā, šādas mašīnas no «R plus R» labprāt aizved pārpircēji. Uz kurieni? Uz Rīgu, protams! Kuram Bauskā vai rajonā ir izdevīgi iegādāties šādu auto, ja remonta iespējas te ir niecīgas?! Jā, mums ir servisi, kur skrūvē un taisa visu ko, taču tās pāris vietas, kur labo avarējušus automobiļus, «dauza bleķus» un krāso, nespēj apmierināt pieprasījumu pēc šādiem pakalpojumiem.
