Braucot autobusā, nejauši ieklausījos kādā bērnu sarunā. Otrās klases puika vēstīja, ka divas reizes nedēļā viņam ir nodarbības angļu valodā, divas reizes galda tenisā un piektdienā – arī informātikā.
Braucot autobusā, nejauši ieklausījos kādā bērnu sarunā. Otrās klases puika vēstīja, ka divas reizes nedēļā viņam ir nodarbības angļu valodā, divas reizes galda tenisā un piektdienā – arī informātikā. Nodomāju, vecāki var priecāties par šādu izvēli. Ir pietiekami mūsdienīgu, intelektuālu un arī fiziski aktīvu nodarbību. Bija jaušams, ka zēnam šī aizņemtība patīk. Kaut arī katrā ģimenē citādāk lemj par bērnu izglītošanu, neviens vairs neapšauba svešvalodu nepieciešamību, drīzāk jau atbalsta jaunās paaudzes centienus.
Taču šoreiz kavēšos pārdomās, izklāstot, manuprāt, pārprastu valodas apguves metodi. Kādas mūsu rajona vidusskolas audzēkņiem ziemas brīvdienās bija uzdots mājas darbs. Skolotāja bija no ārvalstu žurnāliem nokopējusi tekstus. Vispirms audzēkņi jutās pārsteigti, kāpēc ir tik dažāds tulkojuma garums – vienam divas trīs lapas, citam desmit un vēl vairāk. Esot paskaidrots – tas pēc loterijas principa. Gribētos tomēr šādu izvēli apšaubīt, jo ir taču daudz iespēju, kā darba slodzi sadalīt daudzmaz vienādi. Bet tas vēl nav viss par šo mājas darbu.
Liels bija zēnu un meiteņu izbrīns par uzdevumu sarežģītības pakāpi. Saprotams, padoms tika meklēts pie vecākiem. Kāda māte tā arī pateica – visas brīvdienas pagāja vienā stresā. Ne jau uzdevuma apjoma dēļ, bet tāpēc, ka audzēknim paša spēkiem nekādi nebija iespējams to paveikt. Iztulkotos vārdus taču nesaliksi kopā, neizprotot jēgu. Palīgā tika aicināts augstākās mācību iestādes students. Arī viņš atzina, ka nepieciešama specializēta nozares vārdnīca, lai pēc būtības iztulkotu tekstu. Tāpat vien bijis jāpaļaujas uz intuīciju.
Citi audzēkņi interesējās tulkošanas birojos, kur iespējamā samaksa par darbu bija ap 30 latu. Dažs sarunāja kādu speciālistu, kas apņēmās veikt uzdevumu, neba jau par velti. Zināms taču, cik problemātiska daudzās ģimenēs ir kaut vai nelielas summas atrēķināšana no kopējā budžeta. Kāds atmeta visam ar roku, sak, kā būs, tā būs. Tā arī nedrīkstētu, jo tulkojums ir ieskaites darbs. Tādēļ audzēkņi izmisīgi meklēja dažādas iespējas, kā paveikt uzdoto. Bet kāda jēga ir šādiem, manuprāt, pārprasti sarežģītiem mājas darbiem? Vecāki šajā situācijā daļēji jutās bezpalīdzīgi, jo darbs bija uzdots ziemas brīvdienu laikā, kad arī pedagogiem ir atpūtas dienas. Sazini nu, vai manējais nepārspīlē. Pamazām noskaidrojies, ka šis uzdevums visiem bijušas īstas mocības.
