Latvijā tikai četras pasniedzējas ieguvušas tiesības vadīt īpašu, Lielbritānijā izstrādātu karjeras un personības attīstības programmu sievietēm – «Esi, kas vēlies būt!».
Latvijā tikai četras pasniedzējas ieguvušas tiesības vadīt īpašu, Lielbritānijā izstrādātu karjeras un personības attīstības programmu sievietēm – «Esi, kas vēlies būt!». Vidzemes augstskolas pasniedzēja Anita Viļķina šajā programmā no 1995. gada strādājusi ar 20 grupām Rīgā, Vidzemē un interese par šo programmu palielinās.
Anita Viļķina ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolvente, agronomijas maģistre. Viņa ir arī studente, jo divus vakarus nedēļā brauc uz Rīgas Tehnisko universitāti, kur apgūst biznesa vadību. Divu ļoti patstāvīgu meitu (14 un 18 gadu vecas) mamma. Kad vien atrodas brīvs brīdis, Anita brauc uz Bauskas pusi, jo šeit, Ceraukstes pagastā, dzīvo tētis Gunārs Sāns.
– Vispirms vaicāšu par darbu Vidzemes augstskolā (VA). Ko jūs mācāt studentiem?
– Vadu VA Ekonomikas un vadības nodaļu. Lasu vairākus kursus – ievadu biznesā, mārketinga vadību, mārketinga izpēti, reklāmu un veicināšanu.
– Ekonomika ir lietišķa zinātne. Kas jūs pārliecināja papildu darbam augstskolā iekļauties īpašā sieviešu izglītošanas programmā?
– 1994. gadā šāds piedāvājums tika izteikts Vidzemes uzņēmējdarbības centrā. Sākumā to vērtēju diezgan skeptiski, jo tas, kas ir lielisks ārzemēs, ne vienmēr tikpat labi atbilst mūsu sabiedrības vajadzībām. Man arvien ir paticis mācīties, nolēmu pamēģināt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī pašai dzīvē ir nācies pārvarēt smagas situācijas, nācies pieņemt ļoti nopietnus lēmumus, bijusi nepieciešamība saņemties pārmaiņām. Zinu, ka tas nav viegli.
Programmas apguvi sākām piecas, bet sagadījās tā, ka viena no mums šajā laikā kļuva par konsultanta sievu un tagad dzīvo Lielbritānijā. Kursus vadīt šīs programmas ietvaros līdz šim bija tiesības tikai Žannai Jeļisejevai Daugavpils reģionā, Anitai Mežinskai Liepājā, Vēsmai Uzuleņai Ventspilī un man Vidzemes pusē un Rīgā. 1998. gada novembrī kopā ar Ž. Jeļisejevu sākām apmācīt 11 jaunu pasniedzēju, kuras visas iepriekš šajā programmā mācījušās.
– Tomēr, kāpēc šāda programma izveidota tieši sievietēm un arī pasniedzējas ir sievietes? Līdzīgas zināšanas taču nepieciešamas arī vīriešiem.
– Neesmu feministe, tomēr atļaušos sacīt, ka sievietes mūsu sabiedrībā nav tikušas un netiek novērtētas. Cik jūsu tuvāko paziņu vienas audzina bērnus, ir ģimenes vienīgās apgādnieces? Vai daudzi vīrieši veic līdzīgus pienākumus? Pavisam nedaudz mūsu sabiedrībā ir to veiksminieču, par kurām raksta sieviešu žurnālos. Jā, viņas var atļauties gozēties vīru nodrošinātās labklājības saulītē, gādājot par personības izkopšanu. Tomēr bieži arī šīs dāmas nav īsti laimīgas. Kā dzīvo sievietes laukos? Daudzas neredz neko citu kā dubļus, kūti, televizoru. Turklāt viņas pat baidās kaut ko mainīt savā dzīves situācijā, uzņemties jaunu atbildību, risku. Ja nu kļūst vēl sliktāk? Nopietni vispār nav pētīts, kas notiek ar sievietes personību šajā pārmaiņu laikā.
– Kas šajā programmā «Esi, kāda vēlies būt!» tāds īpašs, ko mēs nezinām?
– Minēto karjeras un personības attīstības kursu sievietēm «Esi, kāda vēlies būt!» Lielbritānijā izstrādājušas Liza Villisa un Dženija Deislija. Tajā apkopotās zināšanas ar sekmēm pielietotas vairākās pasaules valstīs. Tās noder ikvienai sievietei jebkurā dzīves posmā. Kursos netiek lasītas lekcijas un netiek sniegtas pamācības, kā rīkoties vienā, kā otrā dzīves situācijā. Šī programma vedina izzināt sevi, meklēt pozitīvās īpašības. Galvenās tēmas, ko iztirzājam, ir: pašnovērtējums, vērtības dzīvē, atzinības iegūšana, apliecinošā uzvedība («es pati esmu savas rīcības galīgā vērtētāja»), personiskais mārketings, mērķu noteikšana.
– Kādas vērtības par galvenajām uzskatījušas jūsu vadīto kursu dalībnieces?
– Tikai retā minējusi mantu vai naudu. Vairums no viņām par būtiskāko vērtību uzskata saskaņu ģimenē, arī labklājību. Nozīmīga ir spēja sevi materiāli nodrošināt, justies šajā ziņā neatkarīgai. Ļoti daudzas par svarīgāko vērtību uzskata dvēseles mieru. Starp citu, vērtības jau nemaz nevar būt pareizas vai nepareizas, tās gluži vienkārši ir – katram savas. Lielākā daļa sieviešu paudušas uzskatu, ka sasniegt kaut ko būtisku viņām visvairāk traucējusi neticība sev, pašapziņas, drosmes, arī zināšanu trūkums.
– Kursos jūs liekat dalībniecēm uzrakstīt savas labās īpašības. Varbūt jūs varētu nosaukt savas pozitīvākās iezīmes?
– Starp citu, tas ir ļoti grūts un būtisks uzdevums. Pierasts taču, ka mūs vērtē citi. Svarīgi, lai sieviete spētu pati sevi vērtēt pozitīvi, nevis tikai atkārtotu – «es jau nekas neesmu, neko nespēju, nezinu, nemāku»… Man vienmēr ir bijusi vēlēšanās un patika mācīties, labas darbaspējas, asa uztveres un koncentrēšanās spēja, tieksme pēc panākumiem. Uzskatu, ka man ir arī laba gaume, dabas dots slaidums. Jāatzīst, ka karjeras un personības veidošanas programmā uzzinātais man ļoti palīdz darbā ar studentiem augstskolā.
– Kas ir jūsu kursu klausītājas?
– Cēsīs izveidojusies laba sadarbība ar pieaugušo izglītības centru. Tur programmā piedalījušās uzņēmējas, skolotājas, mediķes, pašvaldību darbinieces. Limbažos ir sieviešu klubs «Saulessvece». Tur esmu strādājusi ar zemniecēm, pensionārēm, mājsaimniecēm, pedagoģēm. 1998. gadā par Valsts Nodarbinātības dienesta (NVD) līdzekļiem Valmierā un Cēsīs programmā piedalījās bezdarbnieces.
Atkarībā no dalībnieču vēlmēm un pasniedzēja iespējām nodarbības notiek reizi vai divas reizes nedēļā. Pusotra mēneša (24 stundās) laikā visas tēmas parasti ir iztirzātas. Kursu beigās izsniedzu novērtējuma lapu. Līdz šim atsauksmes bijušas labas. Grupā ir 10 līdz 14 dalībnieču. Kursu sākumā vienojamies, ka būsim maksimāli atklātas cita pret citu un ka nodarbībās pārrunātais, dzīves situāciju analīze nenokļūs ļaužu valodās.
– Nav dzirdēts, ka Zemgalē sievietēm notiktu šīs programmas nodarbības.
– Ceru, ka jauno pasniedzēju iekļaušanās programmā palīdzēs aptvert vairāk pieprasījumu. Pašlaik pieteikumu ir vairāk, nekā spējam izpildīt. Martā došos uz Lietuvu, kur ar Lielbritānijas Padomes atbalstu vadīšu kursu «Apliecinošā uzvedība» grupai angļu valodas skolotāju. Savukārt Latvijas Universitātes «Dzimtes» studiju centrs sadarbībā ar līdzīgu studiju centru vienā no ASV augstskolām panācis finansiālu atbalstu pasniedzēju apmaiņas programmai. Daļa no tās notiks Latvijā, daļa Amerikā. Tas ierobežo manu laiku, jo vienlaikus jāpagūst visi VA veicamie pienākumi.
– Jūs minējāt, ka esat dzimusi kreile, kuru dzīve esot pārskolojusi.
– Skolā mani piespieda iemācīties rakstīt ar labo roku, tomēr, mājas darbus veicot, lielākoties vadošā ir kreisā roka. Iemācīties var visu ko, vajag tikai saņemties un noticēt sev.
