Otrdienas, 21. septembra, «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» bezgala «aizkustinošs» stāstiņš par rajonu laikrakstu nāvi – «Reģioni iznīdēs rajonu laikrakstus».
Otrdienas, 21. septembra, «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» bezgala «aizkustinošs» stāstiņš par rajonu laikrakstu nāvi – «Reģioni iznīdēs rajonu laikrakstus». Līdz ar deviņu reģionu izveidi palikšot tikai deviņas avīzes un pārējās tikšot likvidētas. Beigās vēl šāds teikums: «Diemžēl premjerministrs Andris Šķēle, tiekoties ar rajonu laikrakstu pārstāvjiem, ne ar vārdu neesot pieminējis reģionālo laikrakstu turpmāko pastāvēšanu.»
Lasīju to visu un domāju, kā var nesaprast elementāru lietu – rajonu avīzes taču ir privātīpašums, kuru, pirmkārt, nekāda reforma nevar likvidēt (ja nu vienīgi tās var pašas bankrotēt), otrkārt, valdībai un Šķēlem par privātām avīzēm arī neko nevajadzētu teikt, jo mēs gluži vienkārši nekādām ministrijām neesam «piestiprināti». Šis rakstiņš man tik ļoti sasaistījās ar kolēģes Ingas Muižnieces stāstīto pēc viņas atgriešanās no semināra Lietuvā. Žurnālisti no Krievijas stingrā tonī vaicājuši, kāpēc mūsu laikraksti neprasot valstij dotācijas, jo grūti taču avīzēm izdzīvot. Ir grūti, bet jāstrādā, tāpat kā jebkuram uzņēmējam jācīnās par savu pastāvēšanu. Un prasīt dotācijas no valsts vai gribēt, lai ministru prezidents aizliktu vārdiņu par avīžu pastāvēšanu, ir pilnīgā pretrunā ar žurnālistu ētiku, ar avīžnieku misiju un galu galā – tas ir amorāli. Bet patiesībā – pat muļķīgi (vai avīzes gribētu valdības kontroli pār sevi?)…
Gadījumā, ja arī tiks izveidoti iecerētie deviņi reģioni, ja mēs būsim Zemgale ar centru Jelgavā, vai tāpēc šeit dzīve apstāsies? Vai tāpēc ļaudis ne Skaistkalnē, ne Bauskā, Vecumniekos vai Iecavā vairs vispār nestrādās? Vai tāpēc cilvēki mūspusē vairs svētkus nesvinēs, nebēdāsies, vai tāpēc bērni nedzims un skolās neies? Tas būs joprojām, tāpat kā vietējās pašvaldības, veikali un dažādas iestādes, un tāpat cilvēkiem vajadzēs informāciju un gribēsies citam par citu jaunumus uzzināt. To, ka Maskavā tiek spridzinātas ēkas, uzzina visa pasaule no TV un radio ziņām, bet to, cik mūsu pilsētā jāmaksā par apkuri, var pavēstīt tikai «Bauskas Dzīve»…
Tikai no katras rajona avīzes pašas atkarīgs, vai iedzīvotāji to grib lasīt, abonēt un pirkt tagad un arī turpmāk. Tātad, ja reģionālās pašvaldības sēdeklis atradīsies Jelgavā, Bauskas puses cilvēkiem būs nepieciešama informācija arī par šīs pašvaldības aktivitātēm. Tātad mūsu avīzei būs jāraksta vēl vairāk. Es saprotu, ka darba apjoms, ziņu un lappušu skaits, piemēram, «Bauskas Dzīvē» tikai pieaugs. Jo vēlreiz gribu akcentēt – avīzes neviens un nekas no malas nevar likvidēt, visu nosaka un noteiks tikai un vienīgi lasītāji. Laikraksts pats var iznīkt tikai tad, ja to neviens nepērk, neabonē un nelasa. Avīzes vienīgais bizness ir lasītāju uzticība. «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» pareģotā rajonu avīžu nāve tik drīz neiestāsies.
