Ceļosim! Gadu simtiem viens dēls atsvēris desmit meitas.
Turpinām ceļojuma aprakstu, kura sākums publicēts 31. janvāra «Bauskas Dzīvē».
Ķīna labprāt pieņem Rietumu svinību ieražas, tai skaitā Ziemassvētkus un Valentīna dienu. Pēdējos gados valstī atcelti dažādi ierobežojumi, piemēram, liegums neprecētiem ķīniešu pāriem viesnīcā noīrēt divvietīgu istabu. Šo aizliegumu atcēla tieši 14. februārī – Valentīna dienā, vairs neprasot uzrādīt laulības apliecību. Ķīnā šī diena ir nosaukta par Mīlētāju dienu.
«Mazie imperatori»
Pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā Ķīnā stājās spēkā «viena bērna politika», mēģinot novērst pārapdzīvotību un uzlabot ekonomisko attīstību. Pirms dažiem mēnešiem Ķīnas Komunistiskā partija apstiprinājusi dokumentu, turpmāk pāriem atļaujot radīt divus bērnus, ja viens no vecākiem pats ir bijis vienīgais bērns ģimenē.
Ceļojuma laikā Ķīnā dzirdējām un novērojām, ka viena bērna politika izrādījusies demogrāfiska bumba ar laika degli. Iedzīvotājiem novecojot, pieaug sociālās un ekonomiskās problēmas, turklāt tiek sekmēta dzimumu disproporcijas veidošanās, jo daudzi laulātie pāri bieži vien labprātāk vēlas dēlus, nevis meitas. Puišu «pārprodukcija» Ķīnā glābjas armijā un daudzajās kungfu internātskolās, kā arī budistu klosteros, ko ceļojuma laikā apskatījām.
Pagājuši 40 gadi, kopš stājušies spēkā iedzīvotāju skaita pieauguma ierobežojumi, un šajā laikā izdarīti teju 330 miljoni abortu, liecina oficiālie dati. Sievietes uzdevums dzīvē allaž bijis dzemdēt dēlus, nevis meitas. Dēli nesa tālāk ģimenes vārdu. Dēli mantoja ģimenes īpašumus. Dēli mūža nogalē uzturēja vecākus un kopa to kapus. Meitas bija bezvērtīgas, jo tika aizprecētas prom. To pierādīja simt paaudžu pieredze. To sludināja konfūcisma filozofijas pamatlicējs Konfūcijs jau 500 gadu pirms mūsu ēras – viens dēls atsver desmit meitas. Un no meitenītēm tika vaļā dažādi…
Tiesa, normāli vecāki Ķīnā uzskata, ka viens bērns ģimenē cieš no vientulības un var tikt izlutināts, kļūstot par egoistu. Daudzus bērnus Ķīnā pat sauc par «mazajiem imperatoriem», ņemot vērā pārāk lielo mīlestību un uzmanību, ko viņiem dāvā vecāki.
Bērni – par naudu
Mūsu grupas gide, 34 gadus vecā ķīniete Linda, atklāja, ka ar vīru iepazinusies studiju gados universitātē, bet viņas nedaudz vecāko māsīcu un brālēnu laulātos partnerus izvēlējās un noteica vecāki vai darbavieta. Dzīve pēdējos desmit gados Ķīnā krasi mainījusies, un pat Lindai pašai šīs pārmaiņas dažbrīd šķiet neaptveramas.
Lindas mamma nākusi no daudz-bērnu ģimenes, īpašu izglītību nav ieguvusi, taču viņa zinot 3000 hieroglifu un varot lasīt avīzi. Izglītotam ķīnietim jāprot ap 6000 hieroglifu. Lindas tēva profesija – skolotājs, viņš mācījis vēsturi, līdz ģimenē nolēmuši, ka laidīs pasaulē brālīti. Ķīnā aizliegts dzemdēt otro bērnu, bet, ja par to izšķiras, jāmaksā ļoti lielas nodevas vai sods. Turklāt tēvs tika atlaists no darba skolā – nedrīkst likumu pārkāpējs tur strādāt! Tagad viņš palīdzot dēlam piederošajā jogurta ražošanas uzņēmumā.
Jogurts Ķīnā, kur piena produkti tradicionāli netika lietoti, pašlaik nāk modē. Redzēju jauniešus, kuri pilsētā uz ielas ar salmiņu no trauciņa sūc jogurtu – tas ir ļoti stilīgi. Lindas brālis ir turīgs un atļāvies savā ģimenē divus bērnus, jo var samaksāt nodevas.
Portālā delfi.lv lasīju, ka Ķīnas pazīstamākais kinorežisors Džans Jimo ir samaksājis 7,5 miljonu juaņu (890 tūkstoši eiro) naudas sodu par viena bērna politikas pārkāpšanu, jo viņam ir četri bērni. Jimo ir viens no pasaulē slavenākajiem ķīniešu režisoriem, kurš uzņēmis brīnišķīgo filmu «Lidojošo dunču nams».
Visam sava nozīme
Pašai Lindai ir astoņus gadus veca meitiņa Lū Le Čena, un viņas vārdam ir divas nozīmes – ‘laimīgā’ un ‘tāda, kas visu dara un paspēj laikā’. Dzīvesbiedrs Lū Rongs strādā farmācijas kompānijā, un viņa vārda nozīme – ‘labklājība, veiksme’.
Ķīniešiem raksturīga tēlainā domāšana. Katra ķīnieša vārds kaut ko nozīmē. Ikvienam skaitlim ir sava jēga, piemēram: 6 – labi, 8 – ilgs mūžs, 4 – nāve, 9 – vislielākās labklājības, ilgmūžības un veiksmes cipars, visu Ķīnas imperatoru skaitlis. Krāsām ir liela nozīme. Sarkanā simbolizē laimi, veiksmi un visu labāko. Dzeltenā ir impērijas un izcilības simbols.
Katram ziedam ir sava jēga. Lotoss ir Budas un tīrības simbols, peonija – imperatora puķe, magnolija – kungu, džentlmeņu simbols. Visa ķīniešu dzīve ir vīta simbolos un rituālos kopš sendienām. Akmeņi nozīmē pozitīvu attieksmi pret dzīvi un stiprumu, priede ir labas dzīves simbols, tātad pēc Ķīnas līdzībām mums Latvijā vajadzētu būt īpaši labai dzīvei. Savukārt bambuss simbolizē cilvēka iekšējo inteliģenci.
Dārzos ainava un miers
Dažādi elementi un augi ir svarīgi ķīniešu dārzos, kur baudāmas daoistu filozofijas divas idejas: ainava un miers. Turīgie un izglītotie ļaudis veidoja šādus dārzus no dabiskiem elementiem – akmens, ūdens, augiem. Daudzmiljonu pilsētu burzmas un trokšņu vidū nokļūšana šādā dārzā patiesi šķiet kā astotais pasaules brīnums.
Sudžo pilsētā apmeklējām Zvejnieka tīkla meistara dārzu, bet milzu Šanhajā pastaigājāmies Miera dārzā. Sudžo dārzā mums atklāja, ka japāņi allaž dzīvojot uz ķīniešu rēķina – bonsai mākslu jeb prasmi podā izaudzēt krāšņu pundurkoku nebūt neesot izgudrojuši japāņi. To daudz senāk radījuši ķīnieši, un viņu miniatūrdārzu veidošanas prasme «pendžin» ir japāņu bonsai priekštece.
UZZIŅAI
Ķīnā, kur patlaban mīt gandrīz 1,4 miljardi ļaužu, pēdējā tautas skaitīšana 2010. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits būtu par 400 miljoniem lielāks, ja nebūtu ieviesta viena bērna politika.
Šanhaja ir jaunās, uz uzņēmējdarbību balstītās Ķīnas simbols. Tā ir valsts lielākā pilsēta, kur dzīvo 24 miljoni. Galvaspilsēta ir Pekina, tajā dzīvo 19 – 20 miljoni cilvēku.
Rakstība Ķīnā ir gandrīz 4000 gadus sena. Katrs hieroglifs apzīmē vārdu vai izteicienu. Piemēram, hieroglifs, kas apzīmē nepatikšanas, veidojies no zīmējuma, kur attēlotas divas sievietes zem viena jumta. Eksistē vismaz 47 000 šo rakstu zīmju. Tieši hieroglifu dēļ ķīniešu valoda tiek uzskatīta par grūti apgūstamu.
