Latvijas Zemnieku savienības kārtējais kongress notika sestdien, 28. februārī, Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kārtējais kongress notika sestdien, 28. februārī, Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā.
Lēmumu par Latviešu Zemnieku savienības pievienošanos Latvijas Zemnieku savienībai kongress nepieņēma. Šī jautājuma izskatīšanu kavēja juridiska rakstura problēmas.
Toties kongresa delegāti pieņēma vairākus labojumus un papildinājumus savas partijas statūtos. LZS rajona organizāciju vadītāju sanāksmē ierosināto labojumu formulējumā par partijas biedra stāžu, kas paredzētu, ka par partijas priekšsēdētāju, viņa vietniekiem, ģenerālsekretāru un Centrālās valdes biedriem var būt personas, kas ir Zemnieku savienības biedri ne mazāk kā vienu gadu, kongress nepieņēma. Līdz ar to statūtos šis punkts palika līdzšinējā redakcijā (..personas, kuras ir Zemnieku savienības biedri ne mazāk kā divus gadus). Tas liedza LZS vairāku rajonu nodaļu konferencēs izvirzītajiem kandidātiem – Andrim Rāviņam (partijas stāžs 1 gads 3 mēneši) un Robertam Dilbam (1 gads 1 mēnesis) –, startēt LZS priekšsēdētāja, viņa vietnieku un ģenerālsekretāra vēlēšanās. Jānis Kinna šo delegātu balsojumu nosauca par vislielāko šī kongresa kļūdu. «Ja LZS grib nokļūt Saeimā, par partijas līderi jāievēl Rāviņš vai Dilba,» viņš sacīja. Arī Bauskas delegācija nobalsoja par to variantu statūtos, ka pie starta partijas līderu vēlēšanās netika Rāviņš un Dilba. Baušķenieki domāja, ka kandidēs Greiselis. Viņš pēdējā brīdī no šīs iespējas atteicās. Ar 272 balsīm par un 45 pret par LZS priekšsēdētāju tika ievēlēts ventspilnieks Laimonis Strujevičs, akciju sabiedrības «Ventamonjaks» izpilddirektors, ar kura gādību pērn «Ventamonjaks» partijai ziedoja 17 tūkstoš latu. Pēc ievēlēšanas viņš sacīja, ka šāds iznākums vieš cerības Latvijas Zemnieku savienībai iekļūt 7. Saeimā. Par jaunā līdera pirmo vietnieku kongress ievēlēja Alfrēdu Greiseli, par vietnieku Juri Iesalnieku, par ģenerālsekretāru Antoniju Zundu. Valdē ievēlēja Andri Rāviņu, Robertu Dilbu, Agri Jaunkļaviņu, Vairu Brūderi, Vilni Edvīnu Bresi, Leopoldu Zundu, Edvīnu Kidi.
