Komentārs.
Laikraksta lasītāji jautājuši par partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņu ierobežojumiem. Kādi ir novados noteiktie partiju un apvienību naudas izlietojuma limiti?
Politiskā partija vai politisko partiju apvienība nedrīkst pārsniegt priekšvēlēšanu aģitācijai iztērēto naudas summu, kas noteikta Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Nedaudz atšķirīgi nosacījumi ir pirms pašvaldību, Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanām, citēšu sarežģīto teikumu no likuma 8.4 panta 2. daļas par pašvaldību vēlēšanām: «Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām, attiecīgās domes (padomes) priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos eiro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās.»
To izrēķinot, piemēram, ja Latvijā 2015. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 818 eiro, Bauskas novadā 2013. gadā vēlēšanās bija 19 743 vēlētāji; tad sanāk, ka viena partija Bauskas novadā vēlēšanām drīkst tērēt līdz 6459,91 eiro.
Iecavas novadā noteiktais priekšvēlēšanu tēriņu limits partijām ir 2159,19 eiro; Rundāles novadā – 931,54 eiro un Vecumnieku nova-dā – 2324,43 eiro. Informācijas avots – knab.gov.lv. Tēriņus kontrolē KNAB.
Tomēr šajā summā tiek ietverti galvenokārt izdevumi par reklāmu radio, televīzijā, reģistrētos preses izdevumos, internetā (izņemot politiskās organizācijas mājaslapu), telpās un publiskajās vietās (laukumos, skvēros, ielās, uz tiltiem un citās tamlīdzīgās vietās).
Likumā noteikts, ka tēriņu ierobežojumi neattiecas, piemēram, uz visu veidu reklāmas materiālu (videomateriāli, audiomateriāli, plakāti u. c.) sagatavošanu, lai tos izplatītu; uz vēlēšanu kampaņas plānošanu, sagatavošanu un organizēšanu; uz kustamas un nekustamas mantas īrēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām; kā arī laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu iespiedtehnikā sagatavotu izdevumu publicēšanu vēlēšanu kampaņas vajadzībām.
It kā tēriņu ierobežojums noteikts, tomēr īsti ne. Izskatās, ka par kārtīgu, patiešām caurskatāmu un saprotamu ierobežojuma noteikšanu mūsu politiķi nav un droši vien nebūs gatavi vienoties. Divkosība.
Tādējādi uzskatu, ka šis partiju priekšvēlēšanu tēriņu tā dēvētais ierobežojums iedzīvotājus maldina. Un tas, manuprāt, izskatās pēc «darbības imitācijas», bet visvairāk pēc finansiāla un politiska spiediena uz reģistrētiem masu medijiem. Kam tas izdevīgi? Cienījamie vēlētāji, domājiet!
