Stelpes pagasta «Sūnas» pērn ieguvušas sakoptākās pagasta sētas titulu. «Sūnās» saimnieko stelpiete Valērija Briede.
Stelpes pagasta “Sūnas” pērn ieguvušas sakoptākās pagasta sētas titulu. “Sūnās” saimnieko stelpiete Valērija Briede. Viņai talkā nāk meitas Rutas Krēsliņas ģimene, kas ar savām idejām neskopojas. Cik rocība atļauj, tik dzīves telpa tiek veidota.
Kopjot šo īpašumu ar senatnīgo auru, saimnieki apzinās, ka ir svarīgi saglabāt tās savdabību un paspilgtināt to ar dažādām interesantām detaļām.
Saimniece slavē znotu Kārli, kurš ir galvenais ideju ģenerators ar zelta rokām. Pateicoties viņam, pēdējos 20 gados mājas apkārtne ir ļoti krasi mainījusies. “Kādreizējo pagalmu vairs ne pazīt!” teic Valērija. Nojaukti vecie šķūnīši, uzcelta pirts ar palīgtelpām, izrakts otrs dīķītis, iekopts mauriņš. No jauna tapusi glīta novietne mašīnai, kā arī telpas, kur savus darbarīkus glabā Kārlis.
Prom no “strazdu būra”
Ruta un Kārlis pašlaik dzīvo daudzdzīvokļu namā Vecumniekos, bet uz lauku mājām dodas brīvdienās un atvaļinājuma laikā. Tāpēc pašlaik izveidotā ainava atbilst Rutas un Kārļa dienas ritmam. Dārzs ir iekopts tāds, lai tajā augtu viegli aprūpējami augi un īpašuma apkopšana prasītu mazākas pūles. Ruta atzīst, ka ir jau pietiekami baudījusi Vecumnieku “strazdu būri” un ilgojas atgriezties pie dzimtas saknēm “Sūnās”. Pagaidām tas netiek darīts, jo jaunākais dēls vēl mācās vidusskolā, tāpēc tagad soli pa solim tiek atjaunota dzimtas māja. Ir doma, ka tuvākā nākotnē varētu pārcelties uz dzīvi Stelpē.
Saimnieki atzīst, ka viss top lēnām, taču ar īpašu centību un mīlestību. Iekopt “Sūnu” zemi nebija nemaz tik vienkārši. Vēl tagad saimnieki cīnās ar asajiem vējiem, kas traucē augiem kuplot un pieņemties spēkā. Tāpēc ceļmalās un robežlīnijā ar tuvāko zemesgabalu ir sastādīti koki – bērzi, egles, ozoli, oši –, kuri nākotnē savos kuplajos kroņos iepītu niknos vējus. Dabisko vidi Kārlis cenšas saglabāt harmonisku, tāpēc šajā vietā dominē zaļā krāsa. Ruta to mēģina akcentēt ar košām ziedu buķetēm. Valērija ir saglabājusi arī mazu saimniecību, kurā ir rukši, aitas un truši. Tie mitinās kūtī, kurai jaunu izskatu no ārpuses, veiksmīgi to apšujot ar koka dēlīšiem, piešķīris znots Kārlis.
Kārļa lepnums – dīķi
Dažādas formas mākslīgās ūdenskrātuves ir Kārļa lepnums. Jaunais dīķis tapis blakus vecajam un sapludināts kopā ar nelielu kanāliņu. Saimniekam padomā jau nākamā ideja par trešo dīķīti, kurā ziedēs ūdensrozes un kustīgajā ūdens spogulī atmirdzēsies debesis. Pašlaik abos dīķos mīt vardes, karūsas, līdakas un līņi. Kārlis mēģinājis audzēt karpas, taču tās slikti pārziemojušas, daudzas gājušas bojā, tāpēc no šīs idejas nācies atteikties.
Ik pa laikam īpašumā tiek meklēts jauns akcents, taču pats galvenais, ka viss veidots un kopts pašu rokām. “Profesionāļi šim dārzam nav pat tuvumā bijuši. Vienīgi no kaimiņpagastiem brauc mūsu veikumu lūkoties, lai smeltos pieredzi un varbūt šo to īstenotu savā vidē,” stāsta Ruta. Viņasprāt, jo skaistāk un pievilcīgāk šeit izskatās, jo vairāk gribas darboties tālāk. “Visu darām vienīgi sev. Līdztekus iespējai relaksēties, strādājot dārzā, atlicinām laiku atpūtai un skaistās ainavas baudīšanai,” teic Ruta.
