Notikumi Ukrainā ir kā tāla atblāzma no pagājuša gadsimta, kad Vācija okupēja Sudetu apgabalu un pakļāva Čehoslovākiju.
Eiropas Parlamenta deputāte, kura ievēlēta no Latvijas, aizbrauc uz Krimu un stāsta, ka viss ir noticis pareizi un likumīgi, tad noorganizē gājienu ielās ar Krievijas valsts karogu, bet «Saskaņas centra» deputāti atsakās balsot par Saeimā pieņemto lēmumu, kas nosoda Krimas okupāciju.
Mārtiņš, ar kuru es kādreiz kopā strādāju kolhozā «Nākotne» un kurš 1949. gadā bija izsūtīts uz Tomskas apgabalu, sācis kaltēt sausiņus.
Kad es viņam sacīju, ka tik traki nebūs, viņš mani tūdaļ brīdināja, lai es nekad nesakot nekad.
Ar savu rīcību Krievijas varas elite ir pasaulei pateikusi, ka ANO pamatprincipus tā var arī nepildīt.
Tomēr pasaule ir mainījusies un mainās, tā nevēlas vairs sajust sev līdzās agresīvu, naidīgu varu, kura neatzīst rakstītā un sacīta vārda spēku, ar kuru nav iespējams vienoties, kas nav prognozējama.
Laiks rit, un pavasaris, kas atnācis ar daudziem siltuma rekordiem, rosina ātrāk paveikt darbus.
