Lieldienu olu apgleznošana ir sena tradīcija. Ar šo mākslu Bauskas rajonā nodarbojas Rundāles pils darbiniece Jeļena Forsts, par to «Bauskas Dzīve» rakstīja jau 1998. gada Lieldienu numurā.
Lieldienu olu apgleznošana ir sena tradīcija. Ar šo mākslu Bauskas rajonā nodarbojas Rundāles pils darbiniece Jeļena Forsts, par to «Bauskas Dzīve» rakstīja jau 1998. gada Lieldienu numurā.
Toreiz publikācijā tika minēts, ka olu apgleznošanas improvizācija kulmināciju sasniegusi 19. gadsimtā Krievijā – Pētera Karla Faberžē juvelierdarbnīcā. Šoreiz piedāvājam nelielu ieskatu šī dizainera meistardarbos.
P. K. Faberžē bija franču izcelsmes juvelieris un zeltkalis Krievijas caru galmā no 1884. gada līdz pat 1917. gada revolūcijai. Viņš vadīja juvelierdarbnīcu, kurā strādāja 500 amatnieku. Lai gan uzņēmums bija ļoti liels, Faberžē to pats uzraudzīja.
Visvairāk Faberžē pazīstams ar skaistajām Lieldienu olām, kas tika gatavotas cariem Aleksandram III un Nikolajam II. Katru gadu Lieldienām viņš darināja šīs olas pēc caru pasūtījuma, lai savukārt viņi tās dāvinātu savām carienēm. Daļa olu dekorētas ar caru un viņu sievu portretiem. Citas olas ir izrotātas ar puķēm no zelta un dārgakmeņiem.
Ir zināms, piemēram, ka Faberžē darbnīcā izgatavota Lieldienu ola 1992. gadā kādā izsolē pārdota par vairāk nekā trim miljoniem ASV dolāru.
1. Šo olu sauc par Nobela ledusolu. To pasūtījis Emanuels Nobels. Šajā olā neliek iekšā konfektes, kā to varētu domāt. Ledusola ir gatavo- ta no emaljas un pērlēm. Olas iekšpusē juveliera darinātās rotās iekārts pulkstenis.
2. Tā ir visdārgākā pasaulē. Cara jubilejas ola izgatavota no zelta, emaljas, dimantiem, kalnu kristā- la, tai kājas veidotas no ziloņkaula.
3. 1907. gadā cars Nikolajs II šo olu pasūtījis carienei Aleksandrai Fjodorovnai. Šo olu mēdz dēvēt par caru dzimtas mirdzošo rožu olu. Tā darināta no zelta, dimantiem un kalnu kristāla.
