Latviešu tautas Ziemassvētku tradīcijas ir bluķa vilkšana, čigānos jeb budēļos iešana un apdāvināšanās.
Latviešu tautas Ziemassvētku tradīcijas ir bluķa vilkšana, čigānos jeb budēļos iešana un apdāvināšanās.
Ziemassvētku bluķa vilkšana raksturīga ne tikai latviešiem. Bluķi Ziemassvētkos velk arī daudzās Eiropas valstīs, lai, to sadedzinot, iznīdētu visu slikto un ļauno.
Bluķa dedzināšanas tradīciju daudzas tautas saista ar labklājības vairošanu. Francijā saskaņā ar tradīciju Ziemassvētku bluķis ir jāapēd. Taču frančiem Ziemassvētku “bluķis” ir rulete jeb, kā mēs teiktu, “rolbiskvīts”.
Pie Ziemassvētku dāvanām bērni visagrāk tiek Holandē. Viņi tās saņem jau no 6. decembra, jo tad ceļojumu pa valsti sāk Svētais Nikolass. Tā ir svinīga procesija, kas virzās no valsts dienvidiem uz ziemeļiem. Svētais Nikolass ir tērpies nevis anglosakšu sarkanajā mētelī ar sermuliņādas apmali, bet melni violetā bīskapa tērpā ar augstu cepuri galvā.
Vēlāk dāvanas saņem Spānijas bērni, kas 5. janvāra vakarā, Zvaigznes dienas priekšvakarā, savas kurpītes piepil da ar salmiem. Naktī ar tiem mielojas Triju Karaļu kamieļi. Karaļi pateicībā par kamieļu pabarošanu atstāj bērniem dāvanas.
Itālijas bērnu apdāvinātāja burvju feja ierodas caur skursteni, un viņa to dara Zvaigznes dienā – 6. janvārī. Katrā mājā viņa ieliek dāvanas īpašā, lielā krūzē.
