Pagājusi Eiropas nedēļa. Tās laikā, piemēram, Bauskas 1. vidusskolā notika viktorīna rajona vidusskolēniem par Eiropas Savienību un Latvijas vietu tajā.
Pagājusi Eiropas nedēļa. Tās laikā, piemēram, Bauskas 1. vidusskolā notika viktorīna rajona vidusskolēniem par Eiropas Savienību un Latvijas vietu tajā. Kā atzina kolēģis Vilnis Auzāns, jaunieši ir pārliecināti par iespējām, ko dos iestāšanās Eiropas Savienībā – ceļošana, studijas, darbs. Man šķiet, ka viņi spēj gan ar pašapziņu, gan veselīgi paškritiski raudzīties uz lietām kontekstā – dzīvesvieta – valsts – pasaule.
Tāpēc šoreiz nākamās rakstu rindas sūtu viņiem. Tas ir viens no tiem nezināmā autora (vismaz man) tekstiem, kuri ceļo pa draugu elektroniskajām pastkastītēm: «Ja mēs visu cilvēci samazinātu par ciemu ar 100 iedzīvotājiem un ņemtu vērā katras tautas proporcijas, tad šis ciems sastāvētu no 57 aziātiem, 21 eiropieša, 14 amerikāņiem (ziemeļu un dienvidu), astoņiem afrikāņiem. 52 procenti no ciema būtu sievietes, 48 procenti vīriešu. 70 ne – baltie, 30 baltie. 70 ne – kristieši, 30 kristieši. 89 heteroseksuāli, 11 homoseksuāli. Sešām personām piederētu 59 procenti visas pasaules bagātību, un šīs personas nāktu no ASV. 80 cilvēkiem nebūtu pietiekami labi dzīves apstākļi, 70 būtu analfabēti, 50 būtu badā, viens mirtu, divi dzimtu. Vienam piederētu dators, vienam būtu augstākā izglītība. Ja mēs uz pasauli skatāmies šādi, tad katram ir skaidrs, ka vajadzība pēc sapratnes, akceptēšanas un izglītības ir svarīga…»
Izglītība dod iespēju raudzīties kontekstā – dzīvesvieta – valsts – pasaule un novērtēt savu vietu tajā, lai radītu sev iespējas. Un man atkal gribas minēt jauniešus, piemēram, Ievu, Ilzi, kuras bez obligātām angļu valodas nodarbībām apmeklē angļu valodas kursus pie skolotājas Jolantas. Viņas savu izvēli – Latvija Eiropā –, manuprāt, jau izdarījušas, nākdamas uz papildu nodarbībām svešvalodā. Kas zina, kādas iespējas nākotnē tiks piedāvātas…
Turklāt, ja mēs uz pasauli vēlreiz skatāmies tā, it kā tā būtu ciems ar 100 iedzīvotājiem, tad tajā ir 21 eiropietis, kuru skaitam mēs varam pievienoties un varam arī nepievienoties. Protams, cilvēkus vairāk par visu uz pasaules interesē, kas notiek un notiks pašu mājās. Taču, kā teicis kāds gudrais, lai saprastu, kas notiek mājās, jāiziet no tām laukā.
Tāpēc arī šie vārdi no tās pašas vēstulītes: «Ja tu šodien vesels esi pamodies, tad tu esi laimīgāks par to miljonu cilvēku, kuri nākamo nedēļu nepārdzīvos. Ja tavā ledusskapī ir ēdiens, tu esi apģērbts, tev ir jumts virs galvas un gulta, kur vari apgulties, tad tu esi bagātāks par 75 procentiem zemes iedzīvotāju. Ja tev ir bankas konts, mazliet naudas makā vai mazliet sīknaudas mazā kastītē, tad tu piederi astoņiem procentiem labi dzīvojošu cilvēku uz zemes. Ja tu lasi šo vēstuli, tad tev ir divkārši paveicies, jo kāds par tevi domāja un tu nepiederi pie tiem diviem miljardiem cilvēku, kuri neprot lasīt.»
