Reizēm ir mānīga ilūzija, ka Iecavā ar radošām aktivitātēm nodarbojas vien sievietes, bērni un jaunie-ši – fotografē, glezno, raksta dzeju. Savukārt vīrieši tikai sporto un citādi aktīvi izpaužas. Tomēr radošums mīt arī mūsu vīriešos, un tas izpaužas dažnedažādos veidos – pasaule vīriešu acīm ir ļoti krāsaina un īpaša. Biedrība «RaDam» uzrunāja trīs iecavniekus Rihardu Šķeltiņu, Mārtiņu Purmali un Ēriku Kukuti un aicināja dalīties savā pasaules redzējumā caur pašu uzņemtajām fotogrāfijām.
Iecavnieku fotoamatieru stāstus izstādē «Pasaule vīrieša acīm» ikviens interesents varēs aplūkot no nākamās nedēļas Edvarta Virzas bibliotēkā, bet oficiālā izstādes atklāšana un tikšanās ar darbu autoriem notiks Novadu dienā 17. oktobrī plkst. 17 turpat bibliotēkā pie tējas tases.
Mārtiņš Purmalis, 27 gadi, par sevi: «No rīta pamostos un saprotu, ka šodien kāds kadrs tiks noķerts.»
Mārtiņš fotografē no 18 gadu vecuma un to dara ar parastu fotokameru. Pirmās bildes ir tapušas ar 1,3 megapikseļu fotoaparātu. Mārtiņš nav no tiem, kurš uzņēmumus apstrādā ar datorprogrammām, jo uzskata, ka tā vairs nav fotomāksla. Tās ir dabiskas. Vislielākais prieks, ja kadrs izdevies ar pirmo mēģinājumu. Mārtiņš lepojas ar vienu no savām fotogrāfijām, kura uzņemta Iecavā un «National Geographic» fotogrāfiju konkursā no 15 tūkstošiem iesūtīto iekļuvusi 20 topā un novērtēta kā «pasaules līmeņa bilde».
Rihards Šķeltiņš, 33 gadi: «Vienmēr ir patikušas bildes, kurām ir izteiksme, kas atšķiras no visām citām. Esot misijā Irākā, ASV armijas veikalā ieraudzīju, ka spoguļkamerai ir ļoti laba cena, nolēmu to iegādāties un kaut ko arī pamēģināt šajā jomā. Pirmās interesantās bildes radās tieši Irākā, bet, atgriežoties mājās, fotomodeļi lielākoties ir mana ģimene.
Bildēju galvenokārt sava prieka dēļ un nevēlos kādam kaut ko pierādīt. Ja sanāk laba fotogrāfija, pašam prieks ir neizmērāms.»
Ēriks Kukutis, 33 gadi, stāsta: «Par fotografēšanu tāda īsta interese laikam parādījās tad, kad pirmo reizi paņēmu rokās spoguļkameru, kuru kāds no paziņām bija atnesis līdzi uz vienu no vasaras ballītēm. Jau tad zināju – ja man kādreiz būs fotoaparāts, tad tā būs spoguļkamera. 2011. gadā manās rokās nonāca «Canon 60D» fotokamera. Biju ļoti priecīgs un pašmācības ceļā ar entuziasmu sāku apgūt un joprojām apgūstu visu, kas saistīts ar fotografēšanu un foto apstrādi. Man atvērās pavisam cita pasaule, kas nu ir pārvērtusies nopietnā hobijā.»
Biedrība «RaDam» saka lielu paldies Edvarta Virzas bibliotēkas «saimniecītēm» par iespēju sarīkot izstādi, kā arī pateicas biedrībai «Moskvich klubs» un personīgi Zigmundam Bogdanovičam par atbalstu idejas īstenošanā.
