Bija jau tuvu pusnaktij, kad mani apciemoja kāds draugs, kuru es varētu raksturot divos vārdos – labs cilvēks. Acis lipa ciet, un saruna tā īsti nevedās.
Bija jau tuvu pusnaktij,
kad mani apciemoja kāds draugs, kuru es varētu raksturot divos vārdos – labs cilvēks. Acis lipa ciet, un saruna tā īsti nevedās. Es pajautāju, kas vi- ņu aizrauj. Vajadzēja redzēt, ar kādu degsmi viņš stāstīja par to, kā laiku velta sava autoservisa iekārtošanai, kā mācījies un ko apguvis pie rajona labākajiem auto meistariem. Es jau zinu, ka manu mašīnu nākotnē neviens cits labāk par viņu nenokrāsos un «nesadakterēs».
Satikos ar kursa biedri.
Ilgi nebijām redzējušās. Viena otru pārtraukdamas, aizgūtnēm stāstījām par piedzīvoto. Viņa saslimusi ar ceļošanu. Saslimusi šajā gadījumā nedrīkst likt pēdiņās, jo kursa biedre pēc Prāgas un Vācijas apmeklējuma ne par ko citu kā tikai ceļošanu vairs nespēj domāt. Pašlaik viņa pošas braucienam uz Ameriku. Tā noteikti būšot tikai pieturvieta, ne galapunkts. Avantūriste. Ja mums saskanēs brīvais laiks, esmu jau piekritusi piebiedroties kādām viņas iecerēm.
Apņēmīgā draudzene pieteikusies braukt uz Sibīriju mācīt latviešu valodu. Viņa pārsteidz ar pārliecību par izvēles pareizumu. Jauniete ir gatava pamest stabilu darbu, lai dotos prom no civilizētiem apstākļiem un komforta. Viņa tā ir aizrāvusies ar šo ideju, ka vienubrīd sapratu – esmu iesaistīta! Lasu visu iespējamo par Sibīriju un ar materiāliem apgādāju draudzeni. Esmu jau sarunājusi maisu ar rotaļlietām, ko iedošu viņai līdzi – kā ciemakukuli turienes bērniem, jo viņi priecājoties pat par krāsainām burtnīcām…
Draudzene kā traka audzē istabas augus un dārza puķes. Lielāko daļu istabas augu viņa gluži vienkārši ir nočiepusi. Ne jau ar visiem podiem, tikai atvasītes. To, protams, nevar popularizēt. Taču es ceru, ka jūs nevienam citam neteiksit. Viņas sapnis ir savs ziedu salons.
Uzcītīgais un aktīvais krustdēls nepalaiž garām nevienu iespēju piedalīties akcijās, kurās var laimēt. Viņa iespaidā «Rīgas miesnieka» akcijas dēļ es un draudzene apēdām divus ar pusi kilogramus pelmeņu. Diemžēl es neesmu to laimīgo vidū, kuri brauks uz pasaules čempionātu hokejā Zviedrijā, taču esmu ieguvusi hokeja fanu kreklu!
Rajona amatierteātru skatē iepazinos ar Svitenes pagasta padomes juristi. Bija jāpaiet četrdesmit gadiem, lai viņa atklātu, ka pašu aizrauj teātra spēlēšana… Laimīgā!
Aptuveni stundu pavadīju kopā ar rajona iedzīvotāju, kurš jau bērnībā zinājis, ka būs militārists. Ar to pietika, lai es viņu cienītu tādēļ vien, ka viņam ir, par ko «degt».
Vaļasprieki, aizraušanās, hobiji – sauksim tos, kā gribam, ir tie, kas bagātina ik- dienu. «Bauskas Dzīve» jau otro gadu raksta par cilvēkiem, kuriem ir kāds vaļasprieks. Rubrika paver iespēju uz mums līdzās dzīvojošiem cilvēkiem palūkoties citādāk un pašiem veidot dzīvi interesantu – tādu, kurā mēs esam darītāji, nevis tikai novērotāji.
