Mežotne ir senākā vēstures avotos atrodamā apdzīvotā vieta Bauskas rajonā. To pieminējis jau arābu ģeogrāfs Idrisī 12. gadsimta vidū.
Mežotne ir senākā vēstures avotos atrodamā apdzīvotā vieta Bauskas rajonā. To pieminējis jau arābu ģeogrāfs Idrisī 12. gadsimta vidū.
Mežotnes pilskalns bijis apdzīvots no 6. līdz 13. gadsimtam, epizodiski arī 14. gadsimtā. Koka pils nodedzināta un atjaunota vairāk nekā desmit reižu. Mežotnē ir plašākais seno zemgaļu pilskalns Latvijā, arī Mežotnes senpilsēta ir aizņēmusi aptuveni 13 hektāru lielu platību.
Tagadējā Mežotnes centrā ir atradies zemgaļu kapulauks.
Kurzemes hercogistes laikā Mežotnes muiža ir piederējusi hercogam, 17. gadsimtā tur ierīkotas daudzas ražotnes: austuves, krāsotavas, brokāta, tapešu un gobelēnu izgatavošanas darbnīcas, metālkaltuves un ķieģeļceplis.
No 1797. gada Mežotnes muiža bija grāfu Līvenu īpašums.
20. gadsimta sākumā Mežotnes muiža specializējusies piensaimniecībā: ik gadu tika ražots ap 500 pudu sviesta, ko nogādāja uz Rīgu un Pēterburgu.
Vecākā biedrība – 1882. gadā dibinātā Codes–Mežotnes krājaizdevu sabiedrība.
1933. gadā nodibināta Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija.
