SARMĪTEI ČEPUKAI Grenctālē šodien, 7. jūlijā, ir 50. jubileja.
SARMĪTEI ČEPUKAI Grenctālē šodien, 7. jūlijā, ir 50. jubileja.
Gaidot ierodamies “Bauskas Dzīvi”, Sarmīte āra nojumē sēdēja un lasīja sava tēta, kurš nu jau aizsaulē, rakstītās biogrāfijas atmiņas. Tā atklājušies daudz interesantu un aizraujošu notikumu. Tēvs savulaik Brunavā bijis kolhoza priekšsēdētājs, ne mazums kas sakrājies. Brunavas vēstures interesentiem viņai būtu daudz stāstāmā.
Sarmīte teic, ka viņi privātmājā vienkopus dzīvo četras paaudzes. “Mana mamma ir vecākā paaudze, pati jaunākā ir meitas Gitas un znota Andra gadu un četrus mēnešus vecā meitiņa Kristiāna. Ciemos atbrauc arī dēla Ginta bērni – Raitis un Renāte. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi, ka ģimenē visi dzīvo kopā. Tādā vidē bērni izaug pavisam citādāki, jo viņi ar katru radinieku izveido īpašas attiecības. Dzīvē nav bijis tāda laika, kad ar vīru būtu divatā dzīvojuši, ja arī tā kādreiz būs, tad noteikti meklēšu darbu, lai būtu cilvēkos. Pašlaik situācija ir tāda, ka mammai veselība nav tik laba, tāpēc jāuzturas mājās.”
Pirms vairākiem gadiem Sarmītes vecākiem pasliktinājusies veselība, tad nācies viņus ņemt pie sevis. Psiholoģiski ļoti smags pārdzīvojums bijis, kad vajadzējis vecāku mājā sašķirot mantas. Bija ļoti grūti daļu tā vienkārši ņemt un izmest kaudzē, visas ir grūti likvidēt. Tāpēc Sarmīte savās mājās, klētī, ierīkojusi ģimenes muzeju, par ko stāsta: “Tur ieejot, ir tā īstā vecuma smarža, stāv lietas, kas saglabājušās no vairākām paaudzēm. Vecā, labā “Singer” šujmašīna, dziesmu grāmatas, vērpjamais ratiņš un citas mums nozīmīgas lietas. No vīra senčiem saglabājies liels ozolkoka galds, kuru apstrādāju tā, lai tas izskatītos kā jauns. Vairākas mēbeles esmu atjaunojusi.”
Meita Gita piebilda, ka neesot tāda darba, ko mamma neprastu izdarīt, pat remontu iztaisīt. “Taču tas nebūt nenozīmē, ka vīrs nav strādīgs, viņš ir ļoti mīļš un čakls. Kaut arī man 30 gadu ir autovadītājas tiesības, pie stūres parasti ir vīrs, jo patīkami sēdēt blakus viņam, nevis braukt vienai. Es labāk paminu šujmašīnu, jo patīk šūt,” atzīstas Sarmīte.
Jubilāre esot pieradusi visu kārtīgi un pamatīgi izdarīt, tas attiecas arī uz mājas pasākumu organizēšanu. Jau laikus tiek cepti pīrāgi un domāts par itin visu. Galdā baudīšanai tiek likti no dārzā audzētām ogām pašas darināti vīni. Viesus izklaidēt gaviļniecei problēmu neesot, to pieradusi darīt, jo savulaik darbs bijis Grenctāles kultūras namā.
