Meža zvēru postījumi uztrauc zemniekus, savukārt jaunā kaite – Āfrikas cūku mēris – uztrauc nu jau visu Latviju. Amatpersonas aicina izšaut cūkas, bet izrādās, ka nemaz tik vienkārši to paveikt nav.
Rundāles novada Viesturu pagastā piektdienu vakaros pulcējas sporta kluba «Zemgaļi» mednieki, lai dotos medībās uz gaidi.
Noēd kartupeļus
Pagājušajā piektdienā nekas nemainījās – vīri savācās Māra Sīmaņa saimniecībā Vairoga ciemā, sadalīja medību zonas un izbrauca uz vietām. Tās izvēlas atkarībā no vēja – svarīgi, lai medniekus nesajustu meža zvēri. Šoreiz pūš ziemeļu vējš, tāpēc gaides vietas izraugās meža dienvidu pusē. «Cūkas visvairāk jūt ar degunu. Tikai pēc tam paļaujas uz redzi un dzirdi,» skaidro M. Sīmanis.
Atšķirībā no ziemas perioda, vasarā nav atļautas dzinēju medības – neviens meža zvērus uz medniekiem neizdzīs. Pašam tie jāatrod un jāizvēlas medību vieta. Ņemot vērā, ka meža zvēri labības laukos šajā laikā pārsvarā ir ieraugāmi tikai no augšas, vīri izvēlas sēdēt pašu taisītos torņos un gaidīt, kad postītāji iznāks no meža.
Vieta, kur sporta kluba «Zemgaļi» medību zonā mežacūkas šogad visvairāk pasirojušas, bijusi kāda Rundāles zemnieka kartupeļu laukā. Kamēr īpašnieks pastāstījis, ka mežacūkas rok, kamēr mednieki aizbraukuši – trešdaļa ražas vien palikusi. Pēc tam vienu ruksi nošāvuši, un tad gan meža kaitnieki likušies mierā. Labi, ka lauks nav bijis liels.
Buciņi draiskojas
Uz gaides vietu «Bauskas Dzīves» žurnālists dodas kopā ar Māri Sīmani. Ceļš līdz tornim aizņem gandrīz pusstundu pa gleznainajām Zemgales labības druvām.
Tornis slejas pie miežu lauka. Pēc uzkāpšanas sākumā klusējam, bet neviens dzīvnieks nenāk. Tad sākas sarunas, un laiks paiet klusā atmiņu stāstā, ik pa brīdim ieklausoties meža skaņās. Dažbrīd zaru krakšķis mežā vai putnu aktīvākas čalas liecina, ka pa mežu kāds staigā, bet uz lauka tomēr neiznāk.
Medniekam līdzi ir padomju laika binoklis, kurš ļauj vērot meža zvērus puskilometra attālumā un vēl tālāk. Mārim redze ir gana asa – vispirms vienā lauka pusē pamana divus buciņus draiskojamies, tad citā pusē no meža iznākam briedi. Buciņi gan ātri pazūd, briedis paliek – barojas labības laukā. Pēdējais vēl nav šaujams – tikai no 1. septembra, turklāt visi pamanītie ir ļoti tālu.
M. Sīmanis atzīst, ka šaut varētu tad, ja medījums ir līdz simt metru tālumā. Tālāk noteikti nešaus, pat ar optisko tēmēkli.
Lielākoties šādas medības iznāk kā pastaigas ar nodomu medīt, teic M. Sīmanis. Vispirms pastaiga ceļā uz torni, tad vakara pavadīšana vientulībā, iespēja baudīt skaistos Latvijas laukus vienatnē. Arī šovakar neviena šāviena skaņas neiztraucē vakara mierīgo noskaņu.
Pulcēšanās kukurūzā
Medījamie dzīvnieki tā arī neparādās. Miežu lauka starpās, kas atvēlētas mašīnām izbraukāšanai, brīžiem pavīd kāds dzīvnieks – visdrīzāk, zaķis. Ierodas divas dzērves un pieklaigā visu apkārtni, sasaucoties ar citām otrā meža pusē. Tad iestājas mijkrēslis, un jādodas prom – pārāk tumšs, lai droši varētu notēmēt. Pa ceļam zvana Juris Dalbiņš, kurš regulāri dodas šādās medībās, – viņš redzējis mežacūkas, bet nav varējis precīzi noteikt, vai tā nav māte ar bērniem, tāpēc nešāvis. Par spīti aicinājumam saistībā ar Āfrikas mēra izplatību izšaut mežacūkas, mednieki tomēr mātes ar bērniem saudzē. Nesen redzētas mežacūkas ar pavisam maziem sivēniem – dažas tikai nesen dzemdējušas.
Medniekiem pēdējā mēneša laikā veiksmes mazāk. Lauki vēl briest – rudenī bieži vien labības laukos varot redzēt pat līdz 30 bukiem reizē.
Mežacūkām visvairāk interesē kviešu un kukurūzas lauki. Mednieks Raitis Mackevičs stāsta, ka kukurūzas lauku pļaušanas pasākums reizēm pārvēršas par lielu notikumu mednieku klubam, kam ir medību tiesības attiecīgajā teritorijā. Cūkgaļas tīkotāji noskaidro, kuras vietas pļaus pēdējās, un pulcējas tieši tur. Savukārt rukši bieži vien kukurūzas laukā ieklīst jau vasaras vidū un tā arī to nepamet, našķējoties šajā barības paradīzē. Arī pļaušanas laikā turas uz lauka gandrīz līdz pēdējam vālam. Un tad pēdējā brīdī visas mūk uz mežu. No malas skatoties, rodas izjūta, ka visa zeme melna, kad bars sprūk ārā. Atliek tikai šaut, bet arī tur vajag savas prasmes – mūkošie suķi uz vietas nestāv.
Āfrikas mēris
Tomēr tieši mežacūku problēma kļuvusi šogad par ļoti aktuālu draudu Latvijas ekonomikai, uzskata Latvijas valsts amatpersonas. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji pauž viedokli – lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra izplatību, radikāli jāsamazina mežacūku skaits, tās izšaujot. «Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» savas domas pauž PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
26. jūnijā ļoti lipīgo un izturīgo slimību konstatēja trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Mednieki uzskata, ka ar mēri slimās mežacūkas Latvijā ieradās tieši Lietuvas dzīvnieku izšaušanas kampaņas dēļ – pārbiedētie zvēri, glābjoties no medniekiem, devās uz ziemeļiem, nokļūstot Latvijā.
Tomēr vīrusa izplatība turpinājās – jūlija vidū tas konstatēts jau 22 mežacūkām un septiņām mājas cūkām, tādējādi piecās saimniecībās saskaņā ar slimības apkarošanas plānu iznīcinātas 46 cūkas.
Izbrīnu izsauca ātrā cūku mēra izplatīšanās ziemeļu virzienā – Valkas novadā. Pētnieki atzina, ka mājas cūku inficēšanās, visdrīzāk, notikusi ar zaļbarību – zirņiem, ko pļāva uz lauka un baroja cūkām. Šajos zirņos ganījušās arī mežacūkas. Tomēr nav skaidrs, kādā veidā slimība tik ātri izplatījusies mežacūku vidū.
Turpinās izplatība
Cūku izšaušanas stratēģijā saskaras ar dažādām problēmām. M. Sīmanis uzskata, ka tā var palielināt cūku mēra izplatību, jo pārbiedētie dzīvnieki muks uz citiem mežiem. Tādu viedokli pauž arī M. Balodis. «Nekādā gadījumā tās nav medības ar suņiem vai dzinējiem. Ja medības notiek «uz gaidi» – šaujot mežacūku uz kartupeļu lauka, kur tā rok, vai pie barotavas, tad viss ir kārtībā,» sacīja PVD vadītājs. Tiesa, gan aprakstītais gadījums ar medībām uz gaidi, gan citu mednieku teiktais liecina, ka daudz tā neizšaus. Atliek gaidīt ziemu, kad būs atļautas dzinēju medības, un tā varētu izdoties samazināt dzīvnieku populāciju. M. Balodis sacīja, ka mežacūku populācija Latvijā trīs reizes pārsniedz normu.
18. jūlijā apstiprināti pieci jauni Āfrikas cūku mēra gadījumi, no tiem viens Vidzemē – vīruss bijis četrām mājas cūkām un vienai atrastajai mežacūkai Ērģemes pagastā Valkas novadā, bet pārējie Latgalē. Vīrusa dēļ valdība noteikusi – ja dzīvnieku īpašnieki līdz 2014. gada 22. jūlijam novietnēs neīstenos valdības noteiktos biodrošības pasākumus, visas novietnē esošās cūkas būs jānokauj līdz 31. augustam.
Cieš Lietuva
Tiesa, arī biodrošības pasākumi nav garantija. Šonedēļ Āfrikas cūku mēris atklāts lielā Lietuvas Ignalinas rajona cūku kompleksā – vienā no lielākajām cūku novietnēm, kurā tiek turēti 20 000 dzīvnieku. PVD uz laiku apturējis Lietuvas izcelsmes termiski neapstrādātas cūkgaļas, tostarp atdzesētas, sasaldētas cūkgaļas un cūkgaļas izstrādājumu izplatīšanu.
«Dīvaini, jo šī bija paraugferma attiecībā uz biodrošības pasākumiem. Šurp vedām Eiropas Savienības un Krievijas inspektorus,» pārsteigts ir Lietuvas Pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Jons Miļus. Viņš neslēpa izbrīnu, ka pat modernākās tehnoloģijas nav palīdzējušas pasargāt kompleksu no infekcijas. Komplekss ir iežogots, tajā nevar iebraukt automašīnas. Pat sivēniem paredzētais piens tiek piegādāts pa caurulēm. Par darbinieku ēdināšanu rūpējas kafejnīca, kas atved ēdienu uz kompleksu. «Pieļaujam, ka vīruss te nokļuvis ar lopbarību. To, kā tas noticis, centīsies noskaidrot arī tiesībsargāšanas iestādes,» informē J. Miļus.
Cilvēkiem, kas iegādājušies Lietuvas izcelsmes cūkgaļu vismaz pēdējo divu nedēļu laikā un kam ir izveidojušies uzkrājumi, PVD iesaka izvērtēt šīs cūkgaļas lietošanu, akcentējot, ka svarīgi neizmest atkritumos termiski neapstrādātu gaļu, tādējādi neveicinot iespējamo slimības ierosinātāja nonākšanu vidē un tālāk pie mājas vai mežacūkām.
