Pavasaris ir laiks, kad tā negribas dienas vadīt telpās, pie datora. Tāpēc ar prieku uzņēmu kādas senas paziņas uzaicinājumu doties nelielā pastaigā gar Mēmeli.
Pavasaris ir laiks, kad tā negribas dienas vadīt telpās, pie datora. Tāpēc ar prieku uzņēmu kādas senas paziņas uzaicinājumu doties nelielā pastaigā gar Mēmeli.
Tas bija pirms nedēļas, 17. aprīlī, kad pēcpusdienā izgājām no redakcijas, lai pa Rīgas ielu dotos pavasara saules pielietās pilsētas ielās. Taču jau pēc pirmajiem teikumiem sapratu, ka paziņas nodomi nebija, romantisku jausmu pārņemti.
“Cenšos būt pozitīvi noskaņots cilvēks. Taču pēdējā laikā, vērojot apkārt notiekošo, mani pārņem arvien lielāks pesimisms, es pat teiktu – depresija. Par visām nejēdzībām valstī, arī pie mums Bauskā.”
Dāmas dzied par upju skaistumu
“Pēdējais piliens manā pacietības mērā bija nesen avīzē ievietotais pateicības raksts. Tajā tika uzteikts Jauncodes dāmu klubiņš, kurš bija sagatavojis stāstījumu par Bauskas upēm, avotiem, skandēja atbilstīgu dzeju, teikas, ticējumus, dziesmas. “Mīļās dāmas,” gribējās pēc šīs publikācijas iesaukties, “tā vietā, lai sēdētu pie kafijas galda un skandētu dzeju par skaistajām Bauskas upēm, būtu atnākušas līdz Mēmeles krastam un paskatījušās, kādos mēslos tā slīgst! Dzeju lasot un dziesmas dziedot, būtu savākušas plastmasas pudeles, vecās riepas, bundžas un citus krāmus!” Es saprotu, ka tas skan skarbi, noteikti saņemšu daudz iebildumu. Tāpēc arī aicināju tevi šajā pastaigā gar upi. Mēmele, Bauskas rota un lepnums, nav tikai pilskalna parka krasti. Ir Bauskā Mēmeles iela, mašīnām dažviet neizbraucama, sētnieku aizmirsta. Plosta kapu apkārtne, divi autoservisi pie Bauskas un Codes pagasta robežas.
Kad man atbrauc ciemiņi, ar šausmām domāju, ka tikai viņi neuzaicinātu mani pastaigā gar upi. No mājām Draudzības ielā ātri, ātri dodamies uz pilsētas centru. “Rimi” laukums, pilsdrupu apkārtne – tur cilvēkus var aizvest.
Dzirdu jau pārmetumus – ko pati esmu paveikusi, lai pilsētu sakoptu? Ar kaimiņiem pāris reižu esam vākuši atkritumus mājas apkārtnē. Tomēr uzskatu – ja reiz izsludināts Spodrības mēnesis, tad ar vienu pompozu talku, turklāt atkal pilskalna apkārtnē, nepietiek. Ir jāaicina ļaudis, jārada darbam piemēroti apstākļi. Ja cilvēkus uzrunās un organizēs, tad viņi noteikti atsauksies.”
Mēmeles ielā nav sētnieku
Stundu ilgā pastaiga pa Rīgas ielu, pāri trošu tiltiņam, gar Plosta kapiem, pa Mēmeles ielu aizritēja skumjās pārdomās. Vienīgi pretim uzņēmumam “Latvijas Valsts ceļi” un dievnamam upes krasts bija kaut cik sakopts. Citviet – atbaidoši mēslu krājumi. Da žas no šīm gadiem nekopta jām vietām skatāmas fotogrāfijās.
Šķiroties pie “Bauskas Dzīves” redakcijas, secinājām, ka ielas malās bija tikai divi mazie atkritumu konteineri.
Kad paziņas emocijas bija norimušas, pēc pāris dienām piezvanīju pilsētas Domes izpilddirektoram Jānim Mičulim. Tiesa, Mēmeles ielu kopj tikai pie iestādēm. Pārējos posmos sētnieku nav. Arī upes krastu sakopšana notiek tikai tad, kad par to dod uzdevumu attiecīgiem dienestiem. Runājot par atkritumu konteineriem, J. Mičulis pauda pārliecību, ka Bauskā to esot pietiekami. Protams, tiek domāts arī par jaunu uzstādīšanu. Bet to dara tad, ja saņemts sētnieku pieprasījums.
