Jauniešu skatījums uz Latviju valsts svētku priekšvakarā.
Jauniešu skatījums uz Latviju valsts svētku priekšvakarā.
Cīņa par vietu zem saules turpinās
Es atceros, kādos apstākļos mūsu valsts kļuva brīva.
Žēl, ka par savu valsti katrs domā tikai tās svētkos. Tad jūtami vispārējā patriotisma uzplūdi. Visi noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa, vēro militāro spēku parādes, bet pēc tam iegrimst ikdienā. Paziņojums par jaunu, neatkarīgu valsti ilga dažas minūtes. Latviju dibināja vienā dienā, bet lai piespiestu citas valstis to atzīt, sūri un grūti strādājot, pagājuši vairāki gadi.
Cīņa par vietu zem saules vēl turpināsies. Ja katrs vēl vairāk pastāvētu par savu Latviju, citi mūs cienītu vairāk.
Tad ikviens varētu lepni teikt: «Es esmu latvietis».
G. KINTA
Sapnis par tālajiem gadiem
Tavus svētkus – proklamēšanas dienu – gaidot, es jūtos gana uztraukusies, jo Skaistkalnē tiek rīkoti dažādi sarīkojumi par godu Tev.
Astoņdesmit un vēl nedaudz gados esi daudz ko pārdzīvojusi. Kā es vēlētos būt toreiz, 1918. gada 18. novembrī, kad Tevi pasludināja par neatkarīgu! Sapņoju atrasties to ļaužu vidū, kuri pulcējās Nacionālajā teātrī. Vēlētos dziedāt Tavu cildinājuma dziesmu «Dievs, svētī Latviju!». Gribētu būt 1918. gada notikumu lieciniece, lai varētu salīdzināt pirmo Valsts prezidentu ar pirmo Valsts prezidenti. Interesanti, kā Tu izjūti šo atšķirību? Manuprāt, mūsu jaunā prezidente ir laba mūsu tautai, un Tu arī esi ļoti laba savai tautai – latviešiem!
Ne jau vienīgā, bet savādā, arī latviete –
