Smaržīgu sniegpulkstenīšu pušķi sūtu un saku lielu paldies Budbergas pasta nodaļas pastniecei Astrīdai Pančkauskai.
Tā gaisma, ko izstaro sveces,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo, –
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds, –
Tas nezūd, tas paliek
Un mirdz.
Smaržīgu sniegpulkstenīšu pušķi sūtu un saku lielu paldies Budbergas pasta nodaļas pastniecei Astrīdai Pančkauskai. Viņa iznēsā avīzes, žurnālus, vēstules un katrās mājās ienes arī smaidu un labestību. Ko gan vientuļš pensionārs var vairāk vēlēties? Viņa katru dienu paver durvis, pasmaida un pajautā: «Kā jūtaties, kā varu jums palīdzēt?» Viņa izdara visus maksājumus, nopērk dienišķo maizīti, bet, galvenais, – atnāk ar siltu un atsaucīgu sirdi. Lai viņai dzīvē veicas!
Sirsnībā – pensionāre Dz. Druseika Brunavas pagastā
