«Atraksti man vēstuli bez vārdiem…» vēstī sena dziesma. Tālāk cerīgais sūtījuma saņēmējs gatavs iet uz pastu ik pārdien pārbaudīt, varbūt kaut kas viņam atsūtīts.
«Atraksti man vēstuli bez vārdiem…» vēstī sena dziesma. Tālāk cerīgais sūtījuma saņēmējs gatavs iet uz pastu ik pārdien pārbaudīt, varbūt kaut kas viņam atsūtīts. Kopš šīs nezināmā autora dziesmas sacerēšanas pagājuši gadu desmiti, bet būtība palikusi tā pati – joprojām mēs cerīgi aizdodamies līdz pastkastītei. Iespējamais piegādātājs šiem sūtījumiem ir viens – bezpeļņas organizācija, valsts akciju sabiedrība «Latvijas pasts». 1994. gadā pieņemtā «Pasta likuma» 4. pantā teikts: ««Latvijas pastam» ir monopoltiesības pieņemt, pārsūtīt un izsniegt valsts robežās gan iekšzemes, gan starptautiskos vēstuļu korespondences sūtījumus – vēstules, pastkartes, bandroles un sīkpakas.»
Sākums 17. gadsimtā
Par pasta dibināšanas lai- ku Latvijā pieņemts uzskatīt 1632. gadu. Toreiz Zviedrijas karaļa ieceltais Vidzemes un Prūsijas pastmeistars Jēkabs Bekkers Rīgā noorganizēja regulāru publisko pastu, ko izmantoja tirgotāji un pārējie iedzīvotāji. Sākumā pasts bija pastmeistara privāts uzņēmums, kas sedza savus izdevumus un guva peļņu no saņemtās sūtījumu maksas. Pasts arī saņēma dotācijas no Rīgas Rātes un no Vidzemes gubernatora.
Kad 18. gadsimta sākumā Vidzeme kļuva par Krievijas impērijas sastāvdaļu, Krievijas senāts izdeva rīkojumu par regulāra publiskā pasta darbības sākšanu līnijā Rīga–Valka–Tartu–Narva–Pēterburga.
Latvijas valsts pasta iestādes sāka darboties 1918. gada decembrī. Atjaunotā Latvijas Republikā «Latvijas pasts» tika izveidots 1992. gadā.
45 miljoni vēstuļu
«Latvijas pasts» ir viens no lielākiem uzņēmumiem valstī. Tam ir 969 pasta nodaļas, no kurām 49 atrodas Rīgā. Uzņēmumā strādā gandrīz 7,5 tūkstoši darbinieku, tā vēstī «Latvijas pasta» ģenerāldirektora palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Edijs Šauers.
Uzņēmuma ieņēmumu īpatsvaru veido pasta pamatpakalpojumu sniegšana, no kuriem nozīmīgākās ir vēstuļu korespondences nosūtīšana un piegāde. Iekšzemes un starptautiskās vēstuļu korespondences ieņēmumi 2001. gadā sasniedza vairāk nekā desmit miljonu latu. Pērn «Latvijas pastā» apstrādātas un piegādātas adresātiem Latvijas teritorijā 45 miljoni iekšzemes vēstuļu. Savukārt no ārvalstīm «Latvijas pastā» saņemtas un piegādātas adresātiem teju 4,6 miljoni vēstuļu, bet uz ārvalstīm Latvijas iedzīvotāji nosūtījuši 3,7 miljonus vēstuļu.
Rajonā ir 33 pasta nodaļas
«Latvijas pasta» filiālē «Bauskas pasts» ir 33 pasta nodaļas, no tām viena ir pilsētā, 32 laukos. Kopumā apkalpo ap 19 tūkstoš ģimeņu, 1197 iestādes, uzņēmumus, firmas, zemnieku saimniecības. Pēc darba apjoma un sniegto pakalpojumu daudzuma rajonā mazākās ir Umpārtes, Rundāles, Misas, Mūsas un Šautleru pasta nodaļas.
Kopš 2001. gada marta Bauskas pasta direktora pienākumu izpildītājs ir Jurijs Stepančenko. Viņš vēsta, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinājies vienkāršo ienākošo un izejošo vēstuļu skaits. Ienākošo paku daudzums palielinājies pat par 149 procentiem. Iedzīvotāji vairāk izmanto pakalpojumu «Preces pa pastu», pasūtot mantas no firmu «Hobby hall», «Anttila», «Select» katalogiem. Šī gada pirmajā pusē rajona iedzīvotāji saņēmuši 3281 «Hobby hall», 2397 «Anttila» paku. Mazāk abonē preses izdevumus.
Ceļojums uz Rīgu
Darbdiena pastā sākas tad, kad vairākums cilvēku vēl tīksmē bauda pēdējos rīta sapņus. Jau ap pieciem ierodas pasta mašīna no Rīgas, kura uz Bausku atved preses izdevumus. Tad darbu sāk pasta apmaiņas iecirkņa darbinieki. Kad viss atsūtītais sašķirots, trīs pasta mašīnas pa noteiktiem maršrutiem dodas uz rajona pasta nodaļām. Atgriežoties Bauskā, tās atved arī no 55 lauku pasta nodaļu teritorijās izvietotām vēstuļu kastēm izņemtos sūtījumus, arī nodaļās pieņemtās pakas un bandroles. Bauskā viss atkal tiek šķirots, zīmogots, lai jau pēcpusdienā sūtījumu nogādātu uz Rīgu. Galvaspilsētā nenonāk tikai rajona robežās adresētie sūtījumi. Šogad Bauskas pilsētas pasta nodaļā iegādāta vēstuļu zīmogošanas mašīna, kas krietni paātrina korespondences apstrādi. Neskaitot īpašos svētku sūtījumus, ikdienā uz Rīgu tiek nosūtīts ap 300 vēstuļu, saņemts ap 600.
Pakalpojumu klāsts ir plašs
Pasta piedāvāto pakalpojumu klāstā nav tikai preses izdevumu, vēstuļu un paku piegāde vien. Pastā var samaksāt par komunāliem pakalpojumiem, nopirkt dažādas saimniecībā nepieciešamas lietas, arī grāmatas, mūzikas ierakstus, pastmarkas un aploksnes, abonēt preses izdevumus.
Klienti pasta nodaļās var nosūtīt un saņemt naudas pārvedumus. Visos rajonu centros iespējams izmantot starptautiskās naudas pārvedumu firmas «Western Union» pakalpojumus, ko speciālisti atzīst par ātrāko naudas pārvedumu veicēju pasaulē. «Latvijas pasts» iesaistījies arī starptautiskā kurjerpasta «DHL Worldwide Express» pakalpojumu tīklā, kas apkalpo juridiskās un fiziskās personas visā pasaulē.
Pilsētā un laukos pensiju piegādātāji arī galvenokārt ir pastnieki. Tas ir vajadzīgs un reizē arī ļoti atbildīgs pienākums. Nereti bijuši gadījumi, kad pastniekiem uzbrukts, lai nolaupītu pensiju. «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka darba devējs savus strādājošos uzbrucēju atvairīšanai nodrošinājis ar gāzes baloniņiem, diemžēl nekāda dzīvības apdrošināšana netiek veikta.
Piemaksu nopelnīt nav viegli
Kādā agrā rīta stundā «Bauskas Dzīve» devās uz Vecumnieku pasta nodaļu, lai būtu kopā ar pastniekiem viņu gaitās pie iedzīvotājiem. Pagasta teritoriju apkalpo astoņi pastnieki, kuri darbā ierodas krietni pirms astoņiem. Precīzu pasta mašīnas ierašanās laiku «Bauskas Dzīvei» nav tiesību izpaust, varam vienīgi pateikt, ka pēc pulksten deviņiem pastnieki savas somas liek plecā un aiziet pa saviem maršrutiem.
Pastnieks Juris Letkovskis 2001. gadā pagasta aptaujā tika atzīts par labāko sava amata veicēju ciemā. Pasta nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja Mārīte Vēsma atzīst, ka Juris ir ļoti atsaucīgs cilvēks ar lielisku atmiņu. «Vasarā iedzīvotāji bieži aizmirst pasūtīt preses izdevumus, bet Juris vienmēr atceras, kas kuram ir nepieciešams, nopērk un pats aiznes aizmirsto avīzīti.» Vēl šajā nodaļā ilgus gadus par pastnieci strādājusi Valija Konovalova, viņa pašlaik slimo.
Joprojām ļoti mazas ir pastnieku algas. Lai arī «Latvijas pasts» ir palielinājis lauku pasta nodaļu vadītāju atalgojumu, uz laiku nosakot viņiem papildu piemaksas darba rezultātu motivācijai, iespēja saņemt lielāku algu atkarīga no pašu darba. Lai pastnieks, piemēram, saņemtu piemaksu, mēnesī aploksnes, pastmarkas jāiztirgo desmit latu vērtībā.
Nācies atvairīt tītaru uzbrukumu
Vecumniekos sastaptie pastnieki pauda apmierinātību ar savu darbu. Kā galvenos gandarījuma sniedzējus visi minēja atsaucīgos iedzīvotājus, īpaši pensionārus, kuriem pastnieka ierašanās pensijas dienā ir svētki. «Kādās mājās šajā dienā parasti saklāts pusdienu galds, citviet ziemā vienmēr ir glāze karstas tējas, medus,» stāsta pastniece Ruta Drava. Savukārt Viju Kinaucku, reiz pagalmā saimnieku ūjinot, apstājis prāvs kazlēnu bars, no kura nemaz nav bijis viegli tikt vaļā. Gadās arī, ka, ar saimnieci runājoties, pastniecei klusi pielavās gailis un cērt knābi kājā, citās mājās skaļi kliedzoša tītaru saime aizšķērso ceļu. «Vispārsteidzošākie tomēr ir pilnīgi visu saimnieku apgalvojumi, ka «mans sunītis jau nu ir tik miermīlīgs, ka nemaz nekož». Tikmēr «miermīlīgajam» sargam spīd balti zobi,» stāsta pastniece Vija.
Jābūt labam psihologam
Pastniekiem nereti nākas uzklausīt arī skarbu, bet «vienīgi pareizo viedokli» par valdībām un partijām, tomēr pēc sirds izkratīšanas «mīļā pastniecīte» tiek aicināta nākamreiz atkal noteikti ienākt mājā. «Neatceros, ka pēdējā laikā būtu saņēmuši iedzīvotāju sūdzības par neapmierinošu pastnieku darbu,» secina M. Vēsma.
«Bauskas Dzīvei» tikai cildinošus vārdus par savu pastniecīti Viju vēstīja arī «Lazdās» mītošā pensionāre Ilona Eiķele. «Pensiju atnes mājās, nokārto elektrības rēķinus, sagādā markas, aploksnes, apsveikuma kartītes, nu kas vēl labāku servisu šajā nostūrī man sniegs,» tā I. Eiķele. «Pastniekam jābūt arī labam psihologam. Lai arī dažreiz šī parunāšanās, īpaši pensijas reizēs, darbdienu krietni pagarina, tomēr es saprotu, ka dažam labam lauku cilvēkam esmu vai vienīgais sarunu biedrs viņa vientuļajā ikdienā. Prast uzklausīt, mācēt atbildēt, te jau nepieciešamas tikpat kā psihologa iemaņas,» secina V. Kinaucka.
P. S. Izmantoti materiāli no «Latvijas pasta» interneta mājas lapas
***
Fakti
Vēstuļu sūtījumu tarifi Latvijas Republikā
Vienkāršās vēstules līdz 20 gramiem –15 santīmu;
no 20 līdz 40 g – 20 santīmu;
no 500 līdz 1000 g – 60 santīmu.
Par ierakstītām vēstulēm papildus iekasē 25 santīmus.
Vēstuļu sūtījumu tarifi ārpus Latvijas Republikas
Vienkāršās vēstules uz Igauniju un Lietuvu – 15 santīmu,
citām Eiropas valstīm – 30 santīmu,
pārējām valstīm – 40 santīmu.
***
Skaidrojums
Pasta likuma 7. pants.
Pasta sūtījumos aizliegts pārsūtīt:
priekšmetus, kas savas dabas vai iesaiņojuma dēļ var kļūt bīstami pasta darbiniekiem, sasmērēt vai sabojāt citus sūtījumus vai pasta iekārtas;
narkotiskās un psihotropās vielas;
priekšmetus, kuru ievešana vai apgrozība saņemšanas valstīs ir aizliegta;
sprāgstošas, viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas vielas;
nepieklājīga vai netikumīga rakstura priekšmetus;
dzīvniekus, izņemot bites, dēles un zīdtauriņu kāpurus.
