Bauskas novadā tiek spriests, ka no septembra brīvpusdienas pašvaldība varētu maksāt visiem skolēniem līdz 9. klasei. Izglītības, sporta un kultūras lietu komitejas sēdē 12. februārī iecere tika atbalstīta, lai gan diskusijas par tās lietderību izvērsās gana plašas.
Pašlaik 1. un 2. klašu skolēniem brīvpusdienas apmaksā valsts. Piecus un sešus gadus veciem bērnudārza mazuļiem, kā arī skolēniem no 3. līdz 6. klasei par ēdināšanu līdzekļus atvēl pašvaldība.
Papildus 60 tūkstoši
Bauskas novada budžetā iecerēts rast vēl 60 tūkstošus eiro, lai segtu ēdināšanas izdevumus visiem 7. – 9. klašu audzēkņiem. Tādējādi 2014. gadā te brīvpusdienām tiktu atvēlēti vairāk nekā 320 tūkstoši eiro. Vai tiešām no pašvaldības budžeta tik liela nauda jāatdod skolām, lai to izlietotu bērnu uzturam?
«Laikā, kad skolās milzīgos tempos nolietojas kopējamās iekārtas, datortehnika, kad mums trūkst līdzekļu citām mācību procesu nodrošinošām lietām, mēs dalām naudu tam, kas būtu katra vecāka pienākums – pabarot savus bērnus. Mēs jau tā esam degradējuši vērtību sistēmu: lai kaut ko iegūtu, ir jāstrādā. Mēs turpretī kultivējam pavisam ko citu: dot un dalīt. Drīz būsim kā jaunattīstības valstīs, kur tautas lielākās daļas nodarbošanās ir gaidīt palīdzību. Tā vietā, lai gādātu par darba iespējām vecākiem, pašvaldība dalīs naudu,» tik kritiski izsakās kādas skolas pārstāve, kura gan nevēlējās publiski paust savu vārdu.
Ieviest līdzmaksājumu
Komitejas sēdē Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors Raimonds Žabovs piedāvāja meklēt citus variantus, nevis piešķirt visiem brīvpusdienas automātiski: «Kas ir bez maksas, tam nav nekādas vērtības. Lai vecāki piedalās ar līdzmaksājumu, tas viņus disciplinēs. Kad vecākiem prasām, kāpēc viņi bērnam nav laikus atteikuši pusdienas, skan atbilde, ka par to nav pat iedomājušies. Un kāpēc gan lai iedomātos par to, par ko nav jāmaksā?»
Apzinoties, ka neapēsto pusdienu problēma pastāv un ka tādējādi prāva pašvaldības naudas daļa nonāk atkritumu spainī, Bauskas 2. vidusskolas direktore Vera Grigorjeva līdzmaksājuma ideju īsti neatbalsta: «Vecāki jau tāpat maksā par bērnu ēdināšanu launagā. Tad vēl daži iedod maizīti līdzi no mājām, kādu eiro suliņai, bulciņai. Daudziem arī tā ir liela nauda.»
Direktore piedāvā variantu, kuru 2. vidusskola sākusi īstenot, – intensīva skolēnu un vecāku izglītošana par veselīgu uzturu, par nepieciešamību vismaz vienreiz dienā baudīt siltu maltīti. Tāpat viņai ir iebildumi pret prasībām, kādas noteiktas skolu ēdnīcām. Nepieciešams nopietns pētījums, kā sabalansēt maltītē to, kas bērniem garšo un kas ir vēlams.
Garšīgi un veselīgi
Līdzīgu viedokli pauž novada domes deputāte, Bauskas sākumskolas direktores vietniece Inita Nagņibeda: «Lai bērni ēstu piedāvātās pusdienas, tām ir jābūt garšīgām, daudzveidīgām un veselīgām. Tāpēc par to atbildīgi ir arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji.»
To pašu uzsver Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe: «Kad izlaidumos skolēni teic pateicības vārdus, vissirsnīgākie ir skolas ēdnīcas kolektīvam un tās vadītājai Inesei Rozentālei.» Vienlaikus A. Zaķe atzīst, ka Iecavā ne visi bērni pusdieno skolā. Tādēļ tik liela loma tiek pievērsta garšīgu pusdienu pagatavošanai, kā arī skolēnu izglītošanai. «Saimniecītes tiešām māca bērnus ēst veselīgi. Tas varbūt šķitīs neticami, bet daudzi skolēni nezina, kas ir salāti,» skaidro direktore, piebilstot, ka arī Iecavā tiek domāts par brīvpusdienu saņēmēju loka paplašināšanu.
Iespējas variēt
Rundāles novada vienīgajā vispārizglītojošajā mācību iestādē – Pilsrundāles vidusskolā – pašvaldība no janvāra maksā brīvpusdienas visiem 3. – 12. klases skolēniem. Direktore Anda Liškauska atzīst – panākt, lai visi bērni ēstu, nav vienkārši. Skolā izstrādāta rūpīga sistēma, kā atbildīgie no klasēm ik rītu ziņo par pusdienām nepieciešamo porciju skaitu.
Pusdienām tiek piedāvāta triju ēdienu izvēle, tādējādi skolēni var variēt savu maltīti. Tas daudzus rosina izvēlēties pusdienot skolā. «Neraugoties uz visām mūsu pūlēm, bērnos un vecākos joprojām trūkst atbildības. Iemesls, manuprāt, ir tas, ka par ēdienu nav jāmaksā,» secina Pilsrundāles vidusskolas direktore.
Runājot ar skolu pārstāvjiem, izkristalizējas atziņa, ka «pusdienu neēšanas» problēma ir pilsētas skolās. To veicina netālu esošie veikali, ātro uzkodu tirgotavas, skolās esošās kafejnīcas. «Bauskas Dzīve» novēroja, kā pilsētā pusaudži skolas kafejnīcā stāv garā rindā, lai nopirktu bulciņas, suliņu, sūkājamās konfektes. Pēc stundas pie pusdienu galda daudzi no viņiem atstāj zupu šķīvī neaiztiktu.
Pirmdienās lielākas porcijas
«Mums bērni pusdienas ēd,» apgalvo Bauskas novada Vecsaules pamatskolas direktora vietniece Agra Ķēniņa. Tādēļ par apsveicamu viņa atzīst ieceri piešķirt brīvpusdienas visiem līdz 9. klasei. Ietaupītie 85 centi, ko vecāki maksā par vienu maltīti, daudziem būs nozīmīgs atspaids. A. Ķēniņa skaidro, ka zupu var liet, cik vēlas, arī maizei nav ierobežojumu. «Skumji atzīt, bet pirmdienās mēs gatavojam lielākas porcijas, jo daudziem bērniem brīvdienās maltītes mājās bijušas trūcīgas,» tā A. Ķēniņa.
Arī Jaunsaules skolas ēdnīcas vadītāja Iveta Jankauska par bērnu ēstgribas trūkumu nesūdzas. Ik rītu tiek precizēts ēdāju skaits, tā izvairoties no lieku porciju pagatavošanas. Pašvaldības piešķirtās brīvpusdienas, ja bērns nav skolā, tiek atvēlētas citam, tādējādi viss ēdiens tiek likts lietā.
Laukos nav bufešu, kārdinājumiem pilnu veikalu, tādēļ skola ir vienīgā maltītes ieguves vieta. «Mūsu klasē arī visi bērni neēd pusdienas. Taču man skolā gatavotais garšo, īpaši saldais,» «Bauskas Dzīvei» atzīst Jaunsaules skolas 8. klases audzēkne Jogita Vackare. Ziņa par iespējamām brīvpusdienām nākamajā mācību gadā tiek uztverta pozitīvi.
Neapmierina izejvielu kvalitāte
Siltas pusdienas skolā ir teju vai obligāta ēdienreize. Teorētiski tas būtu jāsaprot vecākiem, par to viņiem cenšas skaidrot medicīnas darbinieki. Ārsta palīdze Elga Druseika regulāri izglīto skolēnus, vecākus, seko līdzi ēdienu kvalitātei Mežgaļu pamatskolā. Skolēnu aptaujas liecina, ka lielas problēmas ar veselīgu ēšanu ir mājās. Ēdienkartē dominē cepti kartupeļi, zupas gandrīz nemaz netiek gatavotas, nav iecienīti salāti.
«Skolā pavāri cenšas, ēdiens ir labs, atbilstīgs visām prasībām. Taču ir milzīgas problēmas ar produktu piegādātājiem. Nesaprotu, kāpēc mūsu bērniem jāēd cepumi no Moldovas, dārzeņi no Lietuvas un Polijas. Dažreiz atved olas, kurām pēc trim dienām beidzas derīguma termiņš,» stāsta mediķe.
Ir jāraksta pretenzijas
Bauskas novada administrācijas iepirkumu nodaļas vadītājs Andris Rācenis atzīst – par produktu kvalitātes problēmām informācija tiek saņemta. Taču tie ir reti gadījumi un sankcijas pret produktu piegādātājiem nav piemērotas. Viņš arī noliedz apgalvoto, ka skolās bērniem tiek pirkts lētākais un nekvalitatīvākais. Iepirkumā norādīts, ka «jāpiegādā augstākās kvalitātes produkti par zemāko cenu». Šī prasība liedz iespēju piegādātājam vest uz skolu lētas un sliktas izejvielas. Ja tā notiek, ēdinātāju pienākums ir nekavējoties reaģēt.
«Tieši skolās jābūt uzstājīgākiem cīņā ar nekvalitatīvu produktu piegādātājiem, jāsastāda akti un jāpieprasa piegādātājam produktu nomainīt. Ir jāpiemēro līgumā paredzētais līgumsods, kas ir gana iespaidīgs,» skaidro A. Rācenis.
UZZIŅAI
Viena skolēna ēdināšanas izmaksas dienā Bauskas novadā (eiro)
Bauskas sākumskola – 1,28;
Bauskas 2. vidusskola – 1,42;
Bauskas pamatskola – 1,28;
Mežgaļu pamatskola – 0,80;
Griķu pamatskola – 0,85;
Codes pamatskola – 0,92;
Uzvaras vidusskola – 0,92;
Īslīces vidusskola – 1,42;
Mežotnes pamatskola – 0,78;
Vecsaules pamatskola – 0,85;
Ozolaines pamatskola – 0,92;
Bauskas Valsts ģimnāzija – 1,28.
Avots: Bauskas novada administrācijas ekonomiste Zaiga Kārkliņa.
VIEDOKĻI
Artūrs Krists Praškilēvics, Bauskas Valsts ģimnāzijas absolvents, tagad students:
– Vidusskolā pusdienoju skolas kafejnīcā, ēdamo brīvi izvēloties pēc ēdienkartes. Kompleksās pusdienas neēdu, jo kafejnīcā par saprātīgu cenu varēja nopirkt to, ko vēlējos, kas garšoja, cenu atšķirības nebija lielas.
Pusdienoju, jo stundas bija līdz trijiem pēcpusdienā, tad dažādas citas aktivitātes, un mājās biju vēlā vakarā. Protams, bija klasesbiedri, kas neēda, citi ņēma maizītes no mājām. Bet daudzi gāja uz «Rimi» pēc bulciņām.
Uzskatu, ka par pusdienu lietderīgumu veselībā vajag vēl vairāk stāstīt skolēniem. Bērnā ir jārada izpratne, ar ko atšķiras čipsu paka no tvaicētiem dārzeņiem.
Skolās ēdienu vajadzētu padarīt pievilcīgāku, daudzveidīgāku, dažādot ar dārzeņiem, augļiem, graudaugiem, piena produktiem.
Līga, divu bērnu māmiņa:
– Bērni mācās Bauskas pilsētas pamatskolā, kur arī viņiem ir jāēd pusdienas. Uzsveru, jāēd, jo reāli tas ne vienmēr tā notiek. Uzreiz varu teikt, ka ēdnīca pamatskolā ir ļoti laba, par ēdienu kvalitāti esmu pati pārliecinājusies. Taču ir problēmas ar vecāko meitu, kura pusdieno ar lielu piespiešanu. Viņa teic, ka daudzi ēdieni negaršojot. Manuprāt, tās ir pusaudzes kaprīzes, jo vilina līdzās esošā «Vecpilsēta». Reiz ēdienā bija mats, un nu tas ir kā arguments, ka tā būs vienmēr. Taču skaidrs, ka tas ir negadījums, kas var būt jebkur, pat glaunā restorānā.
Lai piespiestu tomēr meitu ēst skolā, meklējam dažādas metodes, varbūt pat līdz draudiem – neēdīsi skolā pusdienas, nedabūsi
kabatas naudu. Protams, runājam arī par iespējamajām veselības problēmām.
