Līdz šim pašvaldības piedāvāja iedzīvotājiem četru veidu materiālo palīdzību – pabalstu trūcīgām ģimenēm, dzīvokļa pabalstu, aprūpes un apbedīšanas pabalstu.
Līdz šim pašvaldības piedāvāja iedzīvotājiem četru veidu materiālo palīdzību – pabalstu trūcīgām ģimenēm, dzīvokļa pabalstu, aprūpes un apbedīšanas pabalstu.
Labklājības ministrija piedāvājusi tos aizstāt ar vienu – pabalstu minimālā ienākuma nodrošināšanai. Tā lielums būs atkarīgs no ģimenes locekļu skaita un ienākumiem, lai katram, lielam vai mazam, garantētu 21 latu ienākumu mēnesī.
Latvijas 34 pašvaldības piekritušas no 1. jūlija piedalīties pilotprojektā, lai izpētītu, cik cilvēkiem būtu nepieciešama šāda ienākumu kompensācija. No Bauskas rajona projektā iekļaujas Iecavas un Vecumnieku pagasta padomes sociālās palīdzības dienesti. Iecavniece Helga Pīlādze un Daina Caune no Vecumniekiem 26. maijā piedalījās Labklājības ministrijas rīkotā seminārā par sociālo pabalstu jauno koncepciju.
H. Pīlādze atzīst, ka pašlaik sociālās palīdzības saņēmēju vidū pensionāru ir divas reizes vairāk nekā ģimeņu ar bērniem. Tajā pašā laikā pensionāru vidējie ienākumi ir 48 līdz 68 lati vienam cilvēkam. Šādu līdzekļu nav ģimenēm, kurās aug divi vai vairāk bērnu vai kur ir tikai viens no vecākiem. Gandrīz divas trešdaļas bērnu Latvijā dzīvo ģimenēs, kurās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli svārstās no 14 līdz 40 latu. Tomēr H. Pīlādze uzskata, ka jaunā koncepcija pilnīgi atstumj malā pensionārus.
Vecumnieku pagasta sociālā dienesta vadītāja Daina Caune vērtē, ka lauku pašvaldībās garantētā minimālā ienākuma pabalstu ieviest būs grūti, jo tādā gadījumā sociālajai palīdzībai nepieciešams vairāk līdzekļu nekā līdz šim. Pašvaldībām trūkst naudas. Likumā «Par sociālo palīdzību» noteiktie pabalsti, arī tuvinieku apbedīšanai nepieciešamais, jau tagad Vecumniekos tiek piešķirts tikai pašiem trūcīgākajiem. Ne visiem skolēniem, kuriem bū- tu vajadzīgas brīvpusdienas, pašvaldība spēj tās nodrošināt. Daina Caune arī uzskata, ka garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanu nevar uzkraut tikai pašvaldībām. Ja jau valsts iestāde, šajā gadījumā ministrija, izlemj, ka trūcīgākajiem jākompensē ienākumi, valstij arī jāatvēl tam līdzekļi.
Garantētā minimālā ienākuma pabalsta ieviešana neliedz pašvaldībām arī turpmāk piešķirt, piemēram, apbedīšanas pabalstu vai cita veida vienreizēju finansiālu palīdzību, ja tā ir vajadzīga. Šādu skaidrojumu «Bauskas Dzīvei» sniedz Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta atbildīgais speciālists Ralfs Zeibots. Ar piebildi – ja vietējās varas rīcībā būs sociālajai palīdzībai nepieciešamie līdzekļi.
